Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Iegūs gan pacients, gan valsts

Valsts kompensējamo zāļu izrakstīšanas jauno kārtību Guntaram Gūtem skaidro Zāļu valsts aģentūras direktors Svens Henkuzens.

1. aprīlī stājās spēkā jauna valsts kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtība. Ko šīs izmaiņas paredz, un kas būtu jāņem vērā iedzīvotājiem?

Jau studiju laikā topošajiem ārstiem, farmaceitiem, medicīnas jomas darbiniekiem saistībā ar medikamentiem māca par to aktīvajām vielām. Un arī starptautiskajā praksē – dažādās konferencēs, semināros, diskusijās par medikamentiem – tiek runāts par aktīvo vielu, nevis konkrētiem zāļu nosaukumiem, lai medicīnā un veselības aprūpē strādājošie spētu cits citu viegli saprast.

Bet, atgriežoties pie jaunās kārtības, īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem veidojas liels pieradums pie savas rutīnas, tajā skaitā pie zāļu iepakojuma izskata, krāsas. Savukārt no 1. aprīļa mainās kompensējamo zāļu receptē ierakstāmie dati – nevis konkrētu zāļu nosaukums, bet gan aktīvās vielas nosaukums, un ārstu svarīgākais uzdevums ir izskaidrot pacientam, ka tā atslēga viņa ierastajām zālēm ir tieši šī aktīvā viela, kas ir galvenā zāļu sastāvdaļa un nodrošina ārstēšanu. Lielā mērā iespējams, ka šo izmaiņu rezultātā pacientiem mainīsies lietoto zāļu izskats un nosaukums, taču būtībā tas vārds latīņu valodā mazākiem burtiem zem konkrēto zāļu nosaukuma ir tā aktīvā viela, kas arī tiek izmantota pacienta slimības ārstēšanai.

Lai atvieglotu arī ģimenes ārstu uzdevumu, esam sagatavojuši informatīvos materiālus ārstiem, pacientiem un arī farmaceitiem aptiekās, un šogad par jauno kompensējamo medikamentu izrakstīšanas kārtību īstenojām nacionāla mēroga iedzīvotāju informēšanas kampaņu Eiropas Sociālā fonda ietvaros. Taču apzināmies, ka gadījumos, ja ģimenes ārsts šo savu darbu nebūs paveicis, farmaceitam nāksies jau aptiekā izskaidrot pacientam, kāpēc medikamenta nosaukums ir cits, nekā cilvēks līdz šim pieradis, un ka galvenais ārstējošais faktors ir aktīvā viela, nevis iepakojums, tabletes izskats un krāsa.

Kādēļ vispār izmaiņas bija nepieciešamas? Bija pierasta kārtība, zināmi medikamenti.

Svarīgākais stāsts ir par naudu. Līdz šim pacienti lielākoties nepamatoti pārmaksāja par vajadzīgajiem medikamentiem, iegādājoties ierastā nosaukuma un ražotāja zāles. Un pārmaksas summa mērāma miljonos – kopumā ik gadu Latvijas iedzīvotāji par zālēm pārmaksā vairāk nekā 25 miljonus eiro. Rēķinot uz vienu pacientu – tie ir aptuveni 35 eiro gadā, ko cilvēks pārmaksā, nezinot, ka par šo sev svarīgo aktīvo vielu varētu maksāt lētāk, ja izvēlētos cita ražotāja medikamentu. Un šāda situācija bija, pat neskatoties uz to, ka šeit runa pārsvarā ir par valsts kompensējamajiem medikamentiem, jo pacientiem savā ziņā nebija iespējas iegādāties vislētāko pieejamo medikamentu, kas ticis izvēlēts valsts rīkotajā iepirkuma konkursā.

Sanāk, ka zaudētājos bija gan valsts, gan pacients? 

Visvairāk zaudē tieši pacients. Ja, piemēram, medikaments ar konkrēto aktīvo vielu valsts iepirkuma konkursā uzvarējis ar cenu pieci eiro par iepakojumu, bet alternatīvs medikaments maksā sešus eiro, valsts attiecīgi kompensēja piecus eiro, bet pacientam bija jāpiemaksā starpība. Taču būtiski piebilst – jaunajā kārtībā ir ieguvums arī medikamentu piegādātājiem, jo tagad valsts garantē lielāku apgrozījumu konkursā izvēlētajam lētākajam piedāvājumam, līdz ar to arī piegādātājs jau konkursā var droši piedāvāt vēl draudzīgāku medikamenta cenu pircējiem. Pēdējo mēnešu laikā, gatavojoties jaunās kārtības ieviešanai, jau varam vērot, ka ap 250 dažādiem kompensējamajiem medikamentiem samazinājusies cena, kas nozīmē, ka ražotāji un piegādātāji sāk pielīdzināt savu piedāvāto medikamentu cenas lētākajām alternatīvām. Tas nozīmē – ja iepriekš bija tikai viens lētākais konkrētās grupas medikaments, tagad tādu nereti ir jau trīs četri, kas tādējādi dod plašākas izvēles iespējas pacientam.

Vai pacients aptiekā var izvēlēties arī dārgākas zāles, starpību piemaksājot? 

Nē! Tā varēja darīt līdz šim, bet tagad tas vairs nebūs iespējams – ja konkrētā medikamenta nebūs starp konkursā izvēlētajiem kompensējamajiem medikamentiem, bet pacients tomēr gribēs pirkt ierasto zāļu nosaukumu, viņam būs jāsamaksā pilna šā medikamenta cena, ja vien viņam nav individuāla medicīniska iemesla lietot konkrētu medikamentu. Tāpēc arī iepriekš minēju, ka valsts konkursa rezultātā izvēlēto lētāko medikamentu piegādātājiem garantēs lielāku apgrozījumu, jo noteikti turpmāk būs daudz mazāks to pacientu skaits, kuri būs gatavi par dārgāko medikamentu maksāt pilnu summu.

Cik ierasta šāda prakse un pieredze ir Eiropā un mūsu kaimiņvalstīs? 

Tuvākajās kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā, kā arī tādās turīgās valstīs kā Vācija, Somija, Nīderlande, Dānija, Zviedrija un citās Eiropas valstīs – tur kompensējamo zāļu receptēs norāda aktīvo vielu, nevis zāļu nosaukumu.

Ko darīt tiem pacientiem, kas, nomainot zāles, cieš no zāļu blaknēm? 

Blaknes iespējamas no pilnīgi visām zālēm neatkarīgi no to cenas. Taču situācijās, ja no citu ražotāju medikamentiem pacientam tiešām izpaužas lielākas blaknes, ar attiecīgu pamatojumu zāļu receptē ārsts ir tiesīgs izrakstīt konkrēta ražotāja medikamentus, kas blaknes pacientam nerada, un attiecīgi pacients arī turpmāk varēs pirkt konkrētā ražotāja medikamentu kā valsts kompensējamās zāles. Taču – kā minēju, tam jābūt attiecīgi pamatotam. 

Kad tiek kārtota jebkura medikamenta reģistrācijas dokumentācija, lai to varētu tirgot jebkurā valstī, speciālisti pārbauda zāļu sastāvu, tajā skaitā to, vai tās noteiktajā daudzumā un kvalitātē satur attiecīgu aktīvo vielu, un šajā gadījumā netiek pieļauti nekādi kompromisi. Atšķiras tikai palīgvielu sastāvs. Piemēram, ir medikamenti, kuros kā blakus viela ir laktoze, kas palīdz aktīvajai vielai labāk izdalīties organismā, bet to var aizstāt arī ar cukuru. Taču, piemēram, cilvēkiem, kuri sirgst ar cukura diabētu, šī palīgviela – cukurs – nav piemērota. Respektīvi – ir dažādas palīgvielas, kuras var tikt izmantotas. Speciālisti arī analizē, vai palīgvielas jebkādā veidā negatīvi neiedarbojas uz aktīvo vielu, piemēram, nemazina aktīvās vielas ārstniecisko iedarbību. 

Tomēr ir dzirdēti apgalvojumi, ka zemākās cenas jeb patentbrīvie medikamenti esot mazāk kvalitatīvi un efektīvi. Vai šiem apgalvojumiem nav pamata?

Manuprāt, šādu leģendu uztur tās kompānijas, kurām ir interese pārdot savu sākotnējo produktu par maksimāli lielāko cenu. Ir veikti daudzi pētījumi, kas pierādījuši, ka nav nekāda pamata šādiem apgalvojumiem par patentbrīvo medikamentu aktīvās vielas zemāku kvalitāti. Gan dārgo, gan lētāko medikamentu sastāvā esošā aktīvā viela bieži vien tiek iepirkta no vienas un tās pašas rūpnīcas, kas vēl jo vairāk pierāda, ka dažādu nosaukumu un cenu vienam un tam pašam medikamentam terapeitiskais efekts būs identisks.

Vai paredzat kādus riska momentus ar šo izmaiņu ieviešanu? 

Šīs ir būtiskas pārmaiņas gan pacientiem, gan ārstiem. Tādēļ sākuma posmā jārēķinās ar iespējamām negācijām, ja pacientam nebūs pietiekami izskaidrotas nianses. Papildu apgrūtinājums jaunās sistēmas apgūšanai ir arī Covid-19 vīrusa pandēmija, kā dēļ jādistancējas vienam no otra, lai gan tieši šobrīd svarīgi būtu ārstiem veltīt vairāk laika un izskaidrot nianses, sevišķi vecāka gadagājuma pacientiem. Tomēr uzskatu, ka tas ir tikai laika jautājums – aptuveni gada laikā visas iesaistītās puses jau būs pieradušas un pilnībā izpratīs jauno sistēmu, turklāt pacienti jau visai drīz to patīkami izjutīs savā budžetā. Noteikti arī uzlabosies pacientu veselības stāvoklis, jo līdz ar zemākām cenām daudziem cilvēkiem būs iespēja lietot medikamentus tieši tādās devās un termiņā, kā to noteicis ārsts. Nav noslēpums, ka līdz šim tieši medikamentu dārdzība bija iemesls, kad daļa pacientu izvēlējās izrakstītās zāles lietot mazākās devās un nepietiekamā daudzumā, kas beigās mēdza radīt veselības sarežģījumus. 

Top komentāri

jānis
j
..un vienīgie cietēji ir zāļu izplatītāji!!! Apsveicu ar labi izdevušos afēru!
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Ilgstošas sāpes var izrādīties vēzis(1)

Ne visi mediķi ir tik zinoši, lai uzreiz pamanītu ļaundabīgas kaulu slimības, intervijā Baibai Krastiņai atzīst Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas ārsts Lauris Repša.

Muti ciet!(8)

Smīdina un vienlaikus arī skumdina ziņa, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, kas paredzētas 29. augustā, vēlēšanu iecirkņos obligāti būšot jālieto mutes un deguna aizsegs. Tā to iecerējusi Centrālā v...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē