Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Izšķiroša laikus noteikta diagnoze

Par Latvijas un visas ES plāniem onkoloģisko saslimšanu savlaicīgā profilaksē, mazināšanā un efektīvā ārstēšanā Guntars Gūte sarunājas ar Saeimas deputātu Ilmāru Dūrīti.

Septembra beigās notika ES starpparlamentārās komitejas tikšanās, kurā tika pārrunāti ES dalībvalstu parlamentu viedokļi par Eiropas plānu cīņai ar vēzi. Kas ir galvenās problēmas, kuras šobrīd ir identificētas Eiropas līmenī kā risināmas cīņā ar vēzi? Un kas ir Eiropas Vēža uzveikšanas plāna mērķis?

Skaidrs, ka pamatmērķis gan ES, gan dalībvalstīm ir objektīvi novērtēt esošo situāciju. Mēs redzam, ka saslimstība ar onkoloģiskām slimībām ES kopumā pieaug, un tiek lēsts, ka tuvāko desmit gadu laikā, iespējams, tieši onkoloģiskā saslimšana būs viena no izplatītākajām slimībām, kas visvairāk nolaupa cilvēka mūža gadus un arī ir iemesls visaugstākajai priekšlaicīgai mirstībai. Paskatoties datus, redzam, ka 2020. gadā ES vēzis tika diagnosticēts 2,7 miljoniem iedzīvotāju, no kuriem 1,3 miljoni nomira. Līdz ar to vēža izplatība, ko mēs redzam arī Latvijas datos (arī pie mums pieaug saslimstība ar onkoloģiskām slimībām), acīmredzami ir ļoti nopietni jānovērtē, tāpēc arī Eiropas līmenī ir tapis Vēža uzveikšanas plāns. 

Runājot par plānu kopumā, līdzīgi kā katras dalībvalsts individuālajā plānā, arī šajā ir iezīmēti četri galvenie rīcības pamatvirzieni. Viens no tiem ir profilakse – te var runāt gan par kaitīgiem ieradumiem, gan veselīgu dzīvesveidu, gan vides veselību, kur paredzēta virkne aktivitāšu, tostarp arī smēķēšanas un alkohola lietošanas ierobežošana. Otra būtiska joma ir laicīga, agrīna atklāšana, ko apzīmējam ar skrīningu. Trešā joma ir diagnostika un ārstēšana. Un tāpat nedrīkst arī aizmirst – pacientiem, kuri ir izgājuši ārstēšanās kursu, ir nepieciešama rehabilitācija un atgriešanās ikdienas dzīvē. 

Šī tēma būtībā ir aktualizēta visas ES līmenī. Nojaušams, ka ES līmeņa plāns dalībvalstīm būs sava veida rokasgrāmata problēmu risināšanā. Cik liela nozīme šajā plānā būs tieši Latvijas rīcībai vēža apkarošanas jomā?

Noteikti jā! Šis patiesībā nav pirmais ES līmeņa dokuments onkoloģijas jomā, arī iepriekš ES līmenī šī nopietnā problēma ir apzināta un meklēti risinājumi problēmas mazināšanai. Arī Latvijas jaunais onkoloģisko slimību ierobežošanas plāns 2022.–2024. gadam ir izstrādāts, ņemot vērā Eiropas vēža ierobežošanas plānā minētās lietas. ES plānā ir minēti dažādi kritēriji, piemēram, nodrošināt, ka ļoti būtiski pieaug skrīninga aptvere, ka vismaz 90% attiecīgo mērķa grupu iedzīvotāju saņem uzaicinājumu vai tiek informēti, ka viņiem ir pieejams konkrēta veida skrīnings. Domāju, ka ES izvirzītie kritēriji arī liks ļoti nopietni šajā virzienā strādāt katrai dalībvalstij. Turklāt ES vēža apkarošanas aktivitātēm paredz kopumā atvēlēt tuvākajos gados četrus miljardus eiro. Tas noteikti Latvijā palīdzēs uzlabot profilaktisko darbu. Piemēram, viens no ES noteiktajiem sasniedzamajiem rādītājiem ir plaša vakcinācijas aptvere pret virkni vēža paveidu, piemēram, pret papilomas vīrusu, kas izraisa dzemdes kakla vēzi. Tāpat dokumentā ir uzsvērta koordinācijas nozīme ES līmenī diagnostikas jomā. Mums kā samērā mazai valstij šāda koordinācija ir ļoti nozīmīga, jo atsevišķās vēža lokalizācijās mums nav liels slimnieku skaits, kā dēļ arī ir samērā maz datu, kurus varētu analizēt un veikt kvalitatīvu pētījumu, – pieeja datiem visas ES līmenī šīs iespējas būtiski paplašinās.

Pieminējāt Latvijas vēža apkarošanas plānu nākamajiem trijiem gadiem – kas ir tā galvenās prioritātes un plānotie sasniedzamie rādītāji, ko Latvija vēlas panākt onkoloģisko slimību ierobežošanas jomā šajā termiņā?

Veidojot jauno plānu, analizējām, protams, iepriekšējo vēža apkarošanas plānu un tā rezultātus. Viens no šā brīža secinājumiem – diemžēl pilnvērtīgai iepriekšējā plāna realizācijai nebija pietiekama finansējuma, kas vienmēr ir nopietns risks jebkura plāna realizācijā. Bet otrs secinājums – ļoti būtisks ir tieši skrīnings jeb agrīnā vēža diagnostika. Tomēr nav bijusi pietiekami efektīva šī skrīninga aptvere, un tā joprojām ir samērā maza un nav pieaugusi plānotajā apjomā. Lai gan mums ir pozitīvas tendences attiecībā uz vēža diagnosticēšanu pirmajā stadijā, tajā pašā laikā redzam, ka joprojām ir ļoti augsti rādītāji vēža diagnosticēšanā tikai trešajā un ceturtajā stadijā. Ap 20% no visiem vēža veidiem tiek atklāti jau ceturtajā stadijā, kad vēzis praktiski ir ļoti grūti ārstējams vai pat vairs nav izārstējams. 

Jaunajā plānā noteiktā pieeja šajā jomā ir uz pacientu centrēta, kas iedalīta vairākos blokos. Piemēram, nodrošinot modernu ārstniecības vidi, datu bāzi, kas nozīmē, ka šajos gados ir jāsakārto vēža slimību reģistrs, kurā jāievada visi nepieciešamie dati atbilstoši ES vadlīnijām. Tāpat mums jādomā par speciālistu piesaisti, kuru mums aizvien trūkst, piemēram, ķīmijterapijas jomā. Vēl, runājot par ārstēšanas procesu, aktuāls jautājums ir rehabilitācijas un psihoemocionālā atbalsta, kā arī paleatīvās aprūpes uzlabošana, tāpat, līdzīgi kā ES plānos, noteikts – jāuzlabo savlaicīga profilakse, tostarp skrīnings, ko iecerēts veidot daudz vairāk personalizētu un virzīt to, iespējams, vairāk caur ģimenes ārstu praksēm vai ārstiem speciālistiem, tādējādi daudz tiešāk uzaicinot mērķgrupu cilvēkus veikt nepieciešamās pārbaudes. Tāpat iecerēts uzlabot diagnosticēšanas un ārstēšanas kvalitāti un, piemēram, šeit jau nākamgad esam iecerējuši izveidot tā saukto koridoru pacientiem ar atkārtotu vēža diagnozi, lai viņiem būtu ļoti ātra piekļuve diagnostikas pakalpojumiem.

Paudāt, ka ap 20% no visām diagnosticētajām saslimšanām ar vēzi jau ir pēdējā stadijā. Kas ir galvenais iemesls šādai bēdīgai situācijai? Sabiedrības nepietiekama informētība par to, ka svarīgs ir savlaicīgs skrīnings, vai diemžēl šo daudzo gadu laikā ielaistā problēma valstiskā līmenī…

Ir vairāki faktori. Viens noteikti ir tas, ka vēzis joprojām kā diagnoze ir diezgan stigmatizēts sabiedrībā un cilvēki varbūt baidās runāt, domāt par šo diagnozi un faktiski izvairās kaut ko vispār zināt. Tādēļ šeit ir liels skaidrojošs darbs ar sabiedrību par to, ka daudzos gadījumos vēzi pirmajā un otrajā stadijā ir iespējams pilnībā izārstēt, un te, manuprāt, ļoti liels uzsvars jāliek tieši uz ārstniecības personālu – speciālistiem un ģimenes ārstiem, jo viņi ir tie, kuri var profesionāli komunicēt par šiem jautājumiem un aicināt iedzīvotājus laikus pārbaudīties. Arī pieejamība veselības aprūpei ietekmē situāciju vēža diagnosticēšanas un ārstēšanas jomā. Valstij ir jāliek krietni lielāks uzsvars uz to, lai skrīnings sasniegtu mērķi, kas nozīmē – mums ir jādomā par lielāku ģimenes ārstu un speciālistu motivēšanu piedāvāt skrīninga veikšanu saviem pacientiem, jo tādējādi mēs kopumā varam krietni ietaupīt resursus. Proti, jo mēs agrāk uzstādām diagnozi, jo ārstēšana ir ātrāka un vieglāka, piemēram, varbūt nav nepieciešams veikt ķīmijterapiju vai staru terapiju, kas ir ļoti dārgas metodes. Tādēļ ir ļoti svarīgi cilvēkiem izmantot uzaicinājumus veikt skrīningu, kā arī vismaz reizi gadā pārbaudīt savu veselības stāvokli, lai pēc iespējas ātrāk pamanītu kādas izmaiņas veselības stāvoklī un attiecīgi veiktu papildu izmeklēšanu, tādējādi, iespējams, izvairoties no smagākām sekām. Taču nenoliedzami aktuāls risināms jautājums ir arī nodrošināt pacientu nokļūšanu uz attiecīgajiem izmeklēšanas centriem, kas daudziem, sevišķi reģionos dzīvojošiem cilvēkiem nereti ir izšķirošs faktors.

Nupat valdība izsludināja ārkārtējo situāciju valstī Covid-19 epidēmijas saasināšanās dēļ. Pagājušajā nedēļā ārkārtas situācija tika izsludināta medicīniskajā aprūpē. Cik var saprast no parastā cilvēka viedokļa, faktiski tas nozīmē, līdzīgi kā iepriekšējā reizē, piemēram, būtiskus ierobežojumus dažādām plānveida izmeklēšanām. Cik lielu risku šie ierobežojumi rada citu, tostarp onkoloģisku saslimšanu savlaicīgā atklāšanā un ārstēšanas uzsākšanā?

Arī šajā ārkārtas situācijā tomēr netiek ierobežota onkoloģijas pacientu ārstēšana. Taču neapšaubāmi šī situācija un pandēmija kopumā ietekmē savlaicīgu vēža diagnosticēšanu un savlaicīgu ārstēšanas uzsākšanu, jo nereti cilvēks nav ierakstīts kādā slimību reģistrā, bet viņam vienkārši ir kādi simptomi, kā dēļ viņam būtu jāvēršas pie ārsta, kas šīs ārkārtas situācijas dēļ teju nav iespējams, jo neviens šajā brīdī nezina, ka cilvēkam varbūt ir pazīmes par onkoloģisku saslimšanu. Patiesībā šī kritiskā situācija ietekmē ikvienu no mums. Jau pēc pavasara krīzes veselības iestādes ziņoja, ka vasarā krietni pieaudzis pacientu skaits. Iepriekšējos gados vasara šajā ziņā bija tukšāks periods, bet šovasar lielās slimnīcas bija ļoti noslogotas – ne ar Covid-19, bet citu diagnožu pacientiem ar diezgan ielaistām diagnozēm, hroniskām saslimšanām, saasinājumiem. Arī 2020. gada vēža skrīninga aptverēs bija būtisks kritums, kas, manuprāt, bija Covid-19 dēļ, jo iedzīvotāji baidījās un centās izvairīties no došanās uz medicīnas iestādēm, kurās neapšaubāmi bija lielāks risks inficēties ar Covid-19. Patiesībā ir grūti rast vienu konkrētu risinājumu šai problēmai, jo kapacitāte veselības aprūpē ir tāda, kāda nu ir, un, neskatoties uz tehniskā aprīkojuma uzlabošanos, aizvien akūta problēma ir cilvēkresursu trūkums. Tādēļ šobrīd īpaši nozīmīga ir cilvēku izvēle par labu vakcinācijai pret Covid-19, kas, neskatoties uz aktivitātes pieaugumu, tik un tā šobrīd jau ir novēloti, jo inficēšanās un slimošanas pieauguma tendenci ar vīrusu tuvākajās divās trijās nedēļās būs neiespējami mazināt. Un tomēr – arī šobrīd ir svarīgi vakcinēties tiem, kuri to vēl nav izdarījuši, lai vismaz tuvākā pārskatāmā nākotnē mazinātu medicīnas jomas noslogojumu cīņā ar vīrusu, ļaujot atkal normālā režīmā veltīt resursus daudzu citu aktuālu, tostarp onkoloģisku saslimšanu diagnosticēšanai un ārstēšanai. 

Top komentāri

šausmas
š
vai vetārsta viedoklis šajā jautājumā ir tik svarīgs
Kika
K
Kapec lidz sodienai nav no VM patriekts idiots, Latvijas valsts izlaupitajs, latviesu nacijas iznicinatajs Pavluts ( zaglu bandas Par loceklis)? KA vispar zagli, banditi, meli, korumpanti Par zaglu bandas locekli Pabriks, Puce, Pavluts, Bondars…..var uz sodienu atrasties valsts strukturas?
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Premjers Pavļutam dod četras nedēļas(5)

Kaut cik konkrētas detaļas, kā valdība īsti grasās nodrošināt līdz 15. novembrim izsludināto lokdaunu jeb mājsēdi, mēs izvērtēšanai uzzināsim labi ja trešdien, un, visticamāk, tajā brīdī sāksies ...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē