Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Kariņš: Rast līdzekļus visu ministriju prioritāšu finansēšanai mēs nevarēsim nekad

Valdība nekad nevarēs rast līdzekļus visu ministriju prioritāšu finansēšanai, pirmdien pēc koalīcijas partiju Sadarbības padomes sēdes žurnālistiem paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjerministrs uzsvēra, ka vienīgais ceļš visu prioritāšu finansēšanai būtu strauja nodokļu sistēmas maiņa, par ko patlaban runas neesot. "Mums nav patlaban saredzams, kā budžetu varētu palielināt tā, lai visus pieprasījumus varētu realizēt," atzina politiķis.

"Visu [apmierināt] mēs nekad nevarēsim, bet tas nav nekas jauns," sacīja Kariņš, piebilstot, ka koalīcijas pieņemtais lēmums vēlāk būs jāskaidro arī sabiedrībai.

Kā ziņots, ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasa 953,5 miljonus eiro, 2021.gadam - 1,82 miljardus eiro, bet 2022.gadam - 2,14 miljardus eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem turpmākajos trijos gados.

Kopumā turpmāko trīs gadu periodam kā prioritārie pasākumi iesniegti 334. Lielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījusi Veselības ministrija (VM) - 2020.gadam 279,4 miljonus eiro, 2021.gadam - 445 miljonus eiro, bet 2022.gadam - 606,8 miljonus eiro.

FM piebilda, ka ievērojama daļa no VM pieprasītā papildu finansējuma ir paredzēta veselības aprūpes darbinieku (aizsardzības, iekšlietu, izglītības, tieslietu, labklājības un veselības nozares jomā strādājošiem) darba samaksas paaugstināšanai 2020.gadam 120,2 miljonu eiro apmērā, 2021.gadam - 261,3 miljonu eiro apmērā, bet 2022.gadam - 406,8 miljonu eiro apmērā.

Tāpat finansiāli ietilpīgs ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieprasījums prioritārajiem pasākumiem - 2020.gadam tiek papildus prasīti 128,7 miljoni eiro, 2021.gadam - 185,4 miljoni eiro un 2022.gadam - 218,8 miljoni eiro. Savukārt Satiksmes ministrija prioritārajiem pasākumiem 2020.gadam prasa 123,2 miljonus eiro, 2021.gadam - 132,8 miljonus eiro un 2022.gadam - 154,8 miljonus eiro.

 

Top komentāri

Varbūt
V
vispirms jāsamazina ministriju birokrātiskie štati, kas bezjēdzīgi tiek pieaudzēti, bet reālie darba darītāji paliek mazumā. Kur palika jautājumi par Ministriju skaita samazināšanu? Kāpēc bez ministrijām pilna Rīga ar šo ministriju pārvaldēm, departamentiem un t.t? Kāpēc mēs runājam vienu, bet patiesībā viss notiek formāli, ja vien notiek?
Scorseze
S
Beidziet zagt un nauda pietiks visam, arī vēl paliks pāri lai veidotu fondu kritiskiem gadījumiem, taču arī kankariņam, tāpat kā lielākajai daļai priekšgājēju, nav mērķis ko sakārtot, mērķis ir pacelt nodokļus, aizņemties vēl, uzpūst budžetu līdz neiespējamajam, iznīcināt ražošanu līdz galam un saviem jeņķu darba devējiem pavēstīt par to, ka buferzonas izveide konfliktam ar Krieviju gatava. Protams, varat man neticēt, taču tuvākie gadi šai valstī liks jums stingri pārdomāt manis teikto:)
Seska Smaka
S
Vai nevajadzētu Valstiski Svarīgo Krēslos Pirdēju Ierēdńu varzu izdzenāt?
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Lai radītu pēcnācējus, ar telefonu būs par maz(21)

Kampaņām ir būtiska nozīme cilvēku brīdināšanā no viedierīču atkarībām, sarunā ar Guntaru Gūti uzsver klīniskā psiholoģe, krīžu un konsultāciju centra Skalbes direktore Zane Avotiņa.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē