Vietējās industrijas klātbūtni aizsardzības spējās plānots palielināt no aptuveni 60 miljoniem eiro gadā pašlaik līdz vismaz 120 miljoniem 2028.gadā.
Politiķis atzīmēja, ka šajā summā nav ieskaitīts nodrošinājums, būvniecība un citi militārajiem spēkiem sniegtie pakalpojumi - ja skaita arī tos, tad aizsardzības joma vietējā ekonomikā iegulda ap 300 miljoniem eiro gadā.
Sprūds piebilda, ka arī nesen izziņotajā kājinieku kaujas mašīnu iepirkumā no kopējās summas, kas ir 370 miljoni eiro, ap 100 miljoni eiro aizies vietējai industrijai.
Arī dronu jomā aizsardzības resors stiprinot sadarbību ar vietējiem ražotājiem. Attīstot dronu spējas bruņotajos spēkos, tiek paplašināta dronu klātbūtne tajos, meklētas un iepirktas pretdronu sistēmas, izvērsta dronu testēšanu, stāstīja ministrs.
Savukārt sauszemes aizsardzībā prettanku mīnas ir prioritāte salīdzinājumā ar kājinieku mīnām, kuras Sprūds gan arī novērtēja kā gana svarīgu papildinošu iespēju aizsardzības stiprināšanai.
Sauszeme nav vienīgā, kur jāstiprina aizsardzības spējas - tāpat svarīga ir pretgaisa aizsardzība, jūras sargāšana, dronu industrija, informatīvā drošība un virkne citu jomu, piebilda ministrs.