Jums ir sarunu vešanas pieredze ar krieviem par tik grūtu tēmu kā Krievijas karaspēka izvešana no Latvijas 1990. gadu vidū. Putins, protams, nav Jeļcins, bet krievu sarunu vešanas taktika jums nav sveša. Šis noteikti jums ļauj ar zinošāku aci vērot to, kas šobrīd notiek ASV jaunās administrācijas kontaktos ar Krievijas vadību par noregulējumu Ukrainā, lai kā to nosauktu – ilgstošs miers, tikai pamiers vai uguns pārtraukšana. Šo karu, jūsuprāt, vispār ir iespējams izbeigt ar diplomātiskiem līdzekļiem?
Man ir nācies sarunāties gan ar krieviem, gan ar ķīniešiem, un atšķirība ir tā, ka tad, kad ar tevi runā ķīnietis – ar valsti, kura ir stipri mazāka par daudzām Ķīnas pilsētām, ķīnietis tik un tā pret šo mazo valsti izturas kā pret līdzvērtīgu; Krievija vienmēr un visos gadījumos izturas kā lielvalsts, kura var ignorēt mazu valstu, pat nelielu valstu un dažkārt pat lielu valstu intereses. Krievija ved sarunas līdz brīdim, kamēr nonāk pie sava mērķa, un, ja viņa pie tā nenonāk, bet atmosfēra tomēr ir labvēlīga tam, lai vienošanos noslēgtu, pat tad Krievija tik un tā paprasīs kādu kompromisu. Tāpēc var teikt, ka pat uz Krieviju attiecas diplomātiskā realitāte, ka "labs līgums ir tāds līgums, kurš neapmierina abas puses". Tomēr beigu beigās ar Krieviju ir kā no Orvela "visi ir vienlīdzīgi, bet daži ir vienlīdzīgāki" jeb šajā gadījumā "daži tomēr paliek apmierinātāki nekā citi".
Neieejot dziļi detaļās, ir divi pamata viedokļi par to, kāpēc Tramps attiecībā pret Krieviju dara tā un ne citādi. Pirmais – ka Tramps sper taktiskus soļus, kas neizskatās ļoti veiksmīgi un kompetenti, un tas virsmērķis viņam ir tikai un vienīgi izpildīt priekšvēlēšanu solījumu par mieru Ukrainā, kas jau sāk izskatīties pēc centieniem iziet no šīs ķezas sausām kājām. Otrs viedoklis – ka aiz šiem taktiskajiem reveransiem un pretimnākšanas Putinam ir lielāka stratēģija par atkusni, kas pārtaps sadarbībā. Latvijas drošībai, protams, šāda ASV un Krievijas tuvināšanās uzdzen šermuļus. Kā jūs saprotat Trampa Krievijas politiku?
Baidos, šīs sarunas vispār atrodas tādā stadijā, ka tām īsti nav perspektīvas ne īsti sākties, ne arī ir redzams, kad un kā tās beigsies. Visi komentētāji paļaujas drīzāk uz savu intuīciju nekā uz reālu situācijas
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 29. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00