Tuvojas eksāmenu laiks. Kāpēc, jūsuprāt, 9. klašu beidzējiem ir tik vāji rezultāti valsts pārbaudījumos? Vai kas jāmaina to sistēmā? Varbūt jāatsakās no tiem, kā tas, piemēram, ir Somijā?
Šī sistēma 9. klašu centralizētajos eksāmenos ir ieviesta pirms pāris gadiem, un vispirms būtu jāizvērtē, cik tā ir veiksmīga vai neveiksmīga. Kas noteikti nebūtu jādara – ik pēc dažiem gadiem atkal mainīt kaut ko. Un tas sakāms ne tikai par pamatskolas beidzēju valsts pārbaudes darbiem, bet jebkurām pārmaiņām izglītībā. Mums ir jābūt konsekventiem, kad strādājam pie kādas reformas, un jārīkojas pārdomāti, lai kļūdu būtu pēc iespējas mazāk. Jārēķinās ar to, ka nepilnības būs vienmēr. Cits jautājums – kā mēs izturamies pret šo nepilnību labošanu.
Galvenais atskaites punkts, mainot jelko izglītībā, ir bērns un viņa labbūtība. Tas sakāms arī par centralizētajiem eksāmeniem (CE). Runājot par to rezultātiem, jāatzīst, ka tie ir viduvēji, bet ne slikti. Angļu valodā tie pat ir virs vidējā: pērn tie valstī caurmērā bija 63,8%, 10% nesasniedza vien 0,85% eksāmena kārtotāju. Latviešu valodā arī sniegums ir virs vidējā, proti, 59%, un minimālo slieksni nesasniedza 0,5%. Satraucošākā situācija ir matemātikā, kur šie rādītāji bija attiecīgi 43,2% un 3%. Jāsecina, ka tieši šajā priekšmetā sekmes ir visvājākās. Tas liek uzdot jautājumu: kas ir tie faktori, kāpēc bērniem ir tik grūti apgūt matemātiku? Tie ir vairāki – no ģimenes un tās sociāli ekonomiskās situācijas līdz pat globāliem faktoriem, kas ir ietekmējuši visu pasauli, un tā ir kovidpandēmija. Attālinātās mācības divu gadu garumā noteikti atstāja sekas. Matemātikā ir būtiska secīga zinību apguve, un robi tajās ietekmē tālāko mācību procesu. Taču visu laiku piesaukt kovidpandēmiju
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 30. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00