Viens no tiem ir virziens, kas spilgti rāda politiskā brieduma trūkumu, jo izpaužas apgalvojumos «visi mūsu politiskie oponenti un konkurenti ir savtīgi muļķi, tikai mēs esam tie gudrie un godīgie politiķi». Korektā un eiropeiskā uzņēmējdarbības vidē konkurentu kritizēšana tiek uzskatīta par biznesa ētikas pārkāpumu, bet par normu tiek uzskatīts tas, ka jākoncentrējas uz saviem sasniegumiem, nevis jācenšas sabiedrības acīs nomelnot konkurentus. Latvijas politikā šāds ētikas līmenis joprojām nav sasniegts, lai gan būtu laiks beidzot apliecināt politisko briedumu. Galu galā atjaunotā Latvijas Republika pastāv jau kopš 1990. gada, un šogad mēs svinam mūsu valsts simtgadi.
Otrs solījumu virziens ir vērsts uz to sabiedrības daļu, ko politologi mēdz dēvēt par cilvēkiem, kuri ir visvairāk atkarīgi no valsts. Apjomīgāku sociālās drošības spilvenu un lielāku algu solījumi birst kā no pārpilnības raga un izklausās ļoti cēli. Vienīgā problēma – valsts budžetā naudas ir tik, cik tur ienāk galvenokārt samaksāto nodokļu veidā, un, ja valsts budžetā naudas nebūs daudz, tad solījumi izrādīsies tikai vārdi bez reāla seguma.
Tāpēc politiskajiem spēkiem būtu jādomā par to, kā Latvijā veicināt uzņēmējdarbību, lai privātais sektors pelnītu aizvien vairāk naudas sev un aizvien vairāk naudas nodokļu veidā iemaksātu valsts budžetā.
Taču vismaz pagaidām idejas par to, kā veicināt uzņēmējdarbību, politisko spēku priekšvēlēšanu retorikā gandrīz nemana. Pietrūkst solījumu sekmēt to, ka jaunieši nevis nopērk vienvirziena aviobiļeti uz kādu no turīgākajām Eiropas valstīm, bet cenšas veidot savus uzņēmumus Latvijā. Pietrūkst solījumu panākt, lai attīstītos mūsu valstī jau gadiem strādājošie uzņēmumi, lai no Latvijas neaizietu respektējami ārvalstu investori un lai te ienāktu cienījami investori, nevis tādi ārzemnieki, kurus citur negrib redzēt un tikai tāpēc viņi laužas mūsu valsts tautsaimniecībā.
Šādu solījumu ļoti pietrūkst. Lai gan, protams, līdz Saeimas vēlēšanām vēl ir laiks.
nereemigrants
ekonomikas kurss