Jau zināms laiks pagājis, kopš zaudējāt Rīgas pilsētas izpilddirektora amatu, varat uz situāciju galvaspilsētā paskatīties no malas. Kā izskatās – viss tiek pārvaldīts pareizi?
Varētu jau daudz kritizēt, bet man šķiet, ka šobrīd neviens negaida kritiku, drīzāk – ko varētu tālāk darīt. Tas arī man šķiet ļoti svarīgi. Šobrīd pats svarīgākais, manuprāt, ir tas, ka Covid-19 pandēmijas raisītās ekonomiskās krīzes ietvaros cietuši ļoti daudzi cilvēki. Pašvaldībai būtu jāskatās, ko var darīt tajās jomās, kur būtu iespējams palīdzēt cilvēkiem un arī tiem uzņēmumiem, kuri turpina strādāt un cīnīties. Jo man arī šķiet, ka daudzi, iespējams, nemaz neatsāks savu uzņēmējdarbību pēc krīzes. Šobrīd mēs redzam, ka daudzi cilvēki palikuši bez darba, un uzskatu, ka pašvaldības vadībai būtu ļoti nopietni jādomā, ko varētu darīt, lai viņiem varētu palīdzēt iegūt varbūt jaunas iemaņas un atgriezties darba tirgū. Jo tieši tas dos arī pienesumu pilsētas budžetam un līdzekļus attīstībai.
Ko pašvaldība var konkrēti darīt šajā ziņā? Tas tomēr ir Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) kompetencē.
Jā, bet, kā redzam, NVA netiek piešķirti papildus tie miljardi, par ko valdība runā saistībā ar Covid krīzi. Taču cietīs tieši pilsētas budžets, jo iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi veido lauvas tiesu no pilsētas budžeta. Tādēļ, lai veicinātu attīstību šajā ziņā, tāpat kā pilsēta kādreiz iesaistās arī valsts valodas apguves programmā, tā man šķiet, šobrīd sadarbībā iespējams veicināt pašvaldībā nepieciešamo profesiju vai iemaņu iegūšanu.
Vai ir apzināts, kuru profesiju nodarbinātie Rīgā būtu nepieciešami?
Es domāju, tas jāapzina tieši kopā ar uzņēmējiem. Jārēķinās ar to, ka tad, kad robežas atvērsies, ja cilvēki neatradīs te darbu, tad tikpat daudzi, cik atgriezās, krīzei sākoties, vai pat vēl vairāk, iespējams, aizbrauks projām.
Tagad gan cilvēkiem ne mazāk aktuālas ir dažādas sadzīves problēmas, kas arī saistītas ar pašvaldības pakalpojumiem.
Tieši tā! Situācijā, kad cilvēkiem nav darba, viņiem vienalga būs rēķini jāapmaksā. Daudziem noteikti ir arī kredīti. Tuvosies apkures sezona, nāks klāt attiecīgi maksājumi.
Kāds risinājums?
Pašvaldības pabalsts, atlaižot kaut kādus maksājumus.
Kaut ko jau piedāvā...
Bet ar to situācija absolūti netiek uzlabota. Piemēram, būtu jārisina jautājums par nekustamā īpašuma nodokli. Atliekot tā nomaksu, piemēram, uz decembri, no tā jau cilvēkiem dzīve vieglāka nekļūs. Tikai tā atspere būs saspiedusies un tad iebelzīs cilvēkiem daudz sāpīgāk.
Būs jāmaksā gan kārtējais, gan pārceltais maksājums...
Tieši tā! Tāpat ir tad, kad runā par kredītu brīvdienām – tā jau nav nekāda maksājumu atcelšana. Tāpēc ir jāsaprot arī tas, ka mums šobrīd būtu jārunā arī par pilsētas nākamā gada budžetu. Jau šobrīd un tā iemesla dēļ, ka kritums viennozīmīgi būs. Un jautājums būs nevis ko vēl vairāk izdarīt, bet gan – no kādām funkcijām pilsētai un pašvaldībai, iespējams, vispār ir jāatsakās, lai samazinātu administratīvos tēriņus.
Visu interviju lasiet avīzes Diena otrdienas, 16. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!