Vai tas, ko mēs pēdējās dienās redzam karadarbības zonā Ukrainā, īpaši Donbasā, ir tā lielā krievu uzbrukuma sākums, par kuru militārie analītiķi piesardzīgi brīdināja jau vismaz kopš gadu mijas, vai tikai tā priekšvēstneši?
Jebkuras militārās operācijas tiek plānotas pa fāzēm, un, protams, tā dara arī krievi. Un ļoti iespējams, šī ir tā lielā uzbrukuma pirmā fāze ar galveno domu sasniegt rezultātus, kas radītu labvēlīgus apstākļus turpmākajiem uzbrukumiem. Ar lielu varbūtību var teikt, ka jā – samērā šaurā iecirknī krievi uzbrūk un jāņem vērā, ka šajā Luhanskas virzienā ir savākts pietiekami spēcīgs, tas ir, 130 tūkstošu karavīru liels, grupējums, ap 1000 dažādu kaujas tehnikas vienību un arī pietiekams skaits artilērijas. Tas ir pilnīgi pietiekami uzbrukumam šaurā frontes iecirknī, un, ja krieviem izdosies gūt kaut kādas sekmes, tad noteikti ir gaidāma nākamā uzbrukuma fāze.
Šajā krievu savāktajā uzbrukuma grupējumā ir arī daļa to mobilizēto, kurus viņi pērnā gada nogalē vēl nemeta kaujā kā lielgabalu gaļu, bet apmācīja ārpus Ukrainas teritorijas?
Jā, tur ir gan regulārās armijas kaujas vienības – galvenais triecienspēks 1. tanku armija, kura bija cietusi zaudējumus iepriekšējās kaujās, bet ir no jauna uzpildīta, gan 76. gaisa desanta divīzijas vienības, kas arī ir uzpildīta ar šiem mobilizētajiem, un tur galvenais papildinājums nāca no Baltkrievijas apmācību nometnēm, tātad baltkrievu bruņotie spēki veica šo Krievijas mobilizēto apmācību. Krievi ir darījuši visu, lai censtos atjaunot šo vienību kaujasspējas.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena trešdienas, 15. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!