Stendzenieks: Bauda cenzēt izlaiž saknes

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jēkabs Straume pagājušajā nedēļā norādīja, ka birojs komunicē ar lielāko sociālo tīklu turētājiem jautājumā par partiju reklāmas kampaņām internetā un to kontroli. Viņš arī neizslēdza iespēju, ka neveiksmīgas sadarbības rezultātā Latvijā būs nepieciešams tiesas spriedums sociālā tīkla Facebook bloķēšanai. Viņš gan pēc tam precizēja, ka tas uzreiz nenozīmē pilnīgu sociālo tīklu bloķēšanu. Un tomēr – cik loģiska būtu šāda rīcība?

Manuprāt, tas vienkārši fiziski nav iespējams, ja vien negrasāmies būt Ķīna vai Ziemeļkoreja. Aizslēgt Facebook kontus, kuros ir kaut kāds ar politiku saistīts saturs, tas faktiski nozīmētu ieviest visaptverošu cenzūru. Tu vari aizslēgt mājas lapu kādai partijai, bet, ja es esmu partijas atbalstītājs un aģitēju vēlēšanu dienā, bet man par to noslēdz kontu, vai ja esmu politiķis un šā paša iemesla dēļ slēdz kontu mani atbalstošajiem sievai vai brālēnam, tā būtu cenzūra.

Ja skatāmies uz priekšvēlēšanu procesu kopumā, interneta mediji zināmā mērā ir jauna tendence, kuru priekšvēlēšanu laikā ļoti aktīvi izmanto politiķi. Vai to var uzskatīt kā jaunu izaicinājumu struktūrām, kurām jāseko likumu ievērošanai? Un kā reāli to var kontrolēt?

Domāju, uzraugi var drusciņ atslābt un likties mierā, jo izdarīt viņi neko nevar. Taču, manuprāt, darīt arī neko nevajag, jo ir normāli, ka cilvēki līdz pat pēdējai vēlēšanu dienas sekundei dalās ar viedokļiem: "es gribu balsot par to", "nupat nobalsoju par šito" un "aicinu visus balsot par to". Tā ir normāla demokrātisku vēlēšanu procesa neatņemama sastāvdaļa, ka cilvēki pauž viedokli, cits citu mēģina pārliecināt, ietekmēt – slēpt omītēm pases vai gluži otrādi – atņemt mazbērniem mobilos telefonus – un visu laiku diskutēt: "Klausies – varbūt tu līdz galam neesi izdomājis, varbūt tomēr balso par šo partiju, varbūt viņiem ir labāka programma." Tas, ko uzraugi grib izdarīt – grib cilvēkiem atņemt šo diskusiju, ka neviens vairs nevar reklamēt ne sevi, ne kādu citu.

Nu kas tas tāds ir, kurā vietā mums šeit ir demokrātija?

Faktiski demokrātija pēc šā pasaules uzskata atduras savā pretmetā – mēs nonākam totālā demokrātijas trūkumā, kur divas dienas pirms vēlēšanām ir pilnīgs klusums. Neviens pat čukstus neaģitē ne par vienu partiju. Un cilvēki ir atstāti vienatnē paši ar savu vienu vienīgo viedokli. Sliktākais, ko cilvēkiem var izdarīt, – atņemt diskusijas iespēju, atņemt viņiem viedokļu daudzveidību pirms pašām vēlēšanām, kad viņiem šie viedokļi ir vissvarīgākie.