Atspēriena punkts, no kura droši vien būtu jāsāk saruna par dramatiskajiem notikumiem starptautiskajā politikā un to, kā tie rezonē Latvijā un Eiropā kopumā, ir tā bažu un nedrošību sajūta, kas valda mūsu sabiedrībā, gan apzinoties mūsu īpaši ievainojamo stāvokli, gan dramatisko vēsturisko pieredzi, kas liek mums uz visu notiekošo ļoti jūtīgi reaģēt. Gaisā ir tādas dežavū sajūtas, bažas par to, ka kaut kur, ja ne jau gluži notiek sarunas par mūsu atkalatstāšanu Krievijas ietekmes zonā, tad pati notikumu attīstība mūs tur var atmest. Jūs saredzat notiekošajā pazīmes, kas pamatotu šādas bažas?
Es domāju, nekas tāds nav noticis. Mēs, protams, esam tik informēti, cik esam. Es jau arī ne pie kādiem noslēpumiem netieku, bet, analizējot situāciju tīri politiski, nedomāju, ka ASV tagadējai administrācijai ir izdevīgi tagad taisīt Jaltu-2 vai kaut ko citu, jo viņi paši tādējādi pazemina savu nozīmi globāli. ASV pēdējās desmitgades (kopš PSRS sabrukuma – red.) ir bijušas vadošā lielvara monopolārā pasaulē. Varbūt tagad ASV būtu ieinteresētas tikai atrast kaut kādu kopsaucēju ar Ķīnu, kas, protams, ir ļoti nozīmīgs un strauji augošs spēlētājs, bet es neredzu nekādu pamatu ASV kaut ko dalīt ar visumā marginālu, bet, protams, agresīvu valsti Krieviju. Es tiešām neredzu tam loģiku. Tāpat kā arī ASV interesi apdraudēt NATO, kas, izņemot kaut kādus Trampa atbalstītāja un viņa labvēlībā esošā miljardiera Īlona Maska tvītus, tādā nopietnā līmenī no ASV administrācijas puses nav bijis. Es domāju, mums vienkārši jāsaprot, ka ASV diemžēl vairāk nekā citas valstis politiskajā laukā strādā caur sociālajiem tīkliem, ļoti ātri un kategoriski mainot savus viedokļus, kas ir vienkārši tāds
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 11. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00