Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus

ES Tiesas ģenerāladvokāte pieļauj Rimšēviča kā ECB padomes locekļa imunitātes atcelšanu

Bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, kurš kopā ar uzņēmēju Māri Martinsonu apsūdzēti par koruptīvām darbībām un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, šajā lietā imunitāte kā Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes loceklim varētu netikt attiecināta, šādu viedokli paudusi Eiropas Savienības Tiesas (EST) ģenerāladvokāte Juliana Kokota, sniedzot juridisko vērtējumu saistībā ar šo krimināllietu.

Rimšēviča un Martinsona krimināllietu skata Rīgas rajona tiesa Jūrmalā, kas iepriekš apturēja tiesvedību, lai vērstos EST ar vairākiem prejudiciāliem jautājumiem, kas saistīti ar Rimšēviča kā ECB padomes locekļa kriminālprocesuālo imunitāti. Tiesa lūdza sniegt atbildes par to, vai attiecībā uz valsts centrālās bankas vadītāju, kurš ir arī ECB padomes loceklis, dalībvalsts līmenī var tikt veikta kriminālvajāšana, vai arī tas ir pretrunā ECB tiesībās paredzētai imunitātei.

Kā skaidrojusi Kokota, lai noskaidrotu, vai Rimšēvičam ir piemērojama protokolā paredzētā imunitāte, ir nepieciešams skaidri savstarpēji norobežot noziedzīgo nodarījumu. Ģenerālprokurore sacīja, ka Rimšēviča darbības Trasta komercbanka (TKB) kontekstā varētu būt saistītas ar viņa pienākumiem ne tikai Latvijas Bankā, bet arī ECB padomē.

Viņas ieskatā, par daļu no Rimšēvičam izvirzītajām apsūdzībām tiesai Latvijā būtu jāvēršas ECB, lai lūgtu atcelt viņa imunitāti.

Viņa noraidīja Rimšēviča aizstāvju paustos argumentus, ka tiesībsargājošās iestādes nedrīkstēja uzsākt Rimšēviča darbību izmeklēšanu, kamēr viņš pildīja Latvijas Bankas prezidenta un līdz ar to arī ECB padomes locekļa pienākumus. Kokota norādīja, ka ar paredzēto tiesību normu nav vispārīgi aizliegta izmeklēšanas procesa saistībā ar šādām darbībām uzsākšana un īstenošana.

Kokota uzsvēra, ka apsūdzēto puses paustās bažas par politiski motivētu kriminālvajāšanu vai tiesvedības kā spiediena izdarīšanas līdzekļa izmantošanu nevar attaisnot centrālās bankas vadītāja personas neaizskaramību.

Šis vēl nav galīgais EST atzinums, tomēr prakse rāda, ka tiesa parasti piekrīt Ģenerāladvokātu ieteikumiem.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka tiesas lēmums šajā lietā, visticamāk, varētu būt vasarā.

Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2018.gada februārī aizturēja Rimšēviču un uzņēmēju Martinsonu. Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu.

Rimšēvičs apsūdzēts par kukuļa - apmaksāta atpūtas brauciena - pieņemšanu, kā arī par kukuļa - naudas - pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu. Rimšēvičs vairākkārt noliedzis vainu viņam inkriminētajos nodarījumos.

Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena iepriekš pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu TKB pārstāvju iesnieguma, kurā abi lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu. LETA zināms, ka šīs personas ir Trasta komercbankas bijušais valdes loceklis Ziemelis un kādreizējais akcionārs Igors Buimisters.

Rimšēvičam arī iepriekš tika piemēroti tādi drošības līdzekļi kā aizliegums tuvoties noteiktām personām, proti, liegts tikties ar pašreizējo LB amatpersonu un kādreizējo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju Irēnu Krūmani, kā arī Ziemeli un Buimisteru.

Jirgena iepriekš stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar FKTK, apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

Prokurore iepriekš uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas Trasta komercbankas akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi Trasta komercbankai, vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi.

Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma - viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.

Papildinātajās apsūdzībās Rimšēvičam un Martinsonam abiem inkriminēta arī 250 000 eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Ģenerālprokuratūra uzskata, ka Rimšēvičs 250 000 eiro kukuli izmantojis, kāda uzņēmuma vārdā iegādājoties nekustamo īpašumu, kuram Latvijas Bankas prezidents slēpti kļuvis par līdzīpašnieku. Tāpat ir sākts process arī pret šo uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu, jo šīs juridiskās personas interesēs veikta minētā naudas atmazgāšana. Uzņēmuma nosaukumu prokuratūra neatklāj, taču TV3 raidījums Nekā personīga iepriekš ziņoja, ka papildinātā apsūdzība saistīta ar darījumu, kurā Martinsonam oficiāli piederošais uzņēmums MM Investīcijas iegādājies īpašumu Jūrmalā, Baznīcas ielā 2.

Kopš aizturēšanas Rimšēvičam par drošības līdzekli tika piemērots aizliegums ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu. Taču EST iepriekš spriedumā secināja, ka Rimšēviča faktiskā atstādināšana no amata uz laiku, kamēr likumsargi izmeklē iespējamās apjomīgās kukuļošanas lietu, nebija pietiekami pamatota. Tiesa lēma, ka viņš ir jāatjauno amatā, kur viņš pavadīja laiku līdz pilnvaru termiņa beigām.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Viņķeles mantojuma gūstā(6)

Mēnešiem ejot, līdzās vakcīnu (ne) iepirkumam atklājas aizvien jauni brīnumi, kas Veselības ministrijā (VM) pārmantoti no "jautrajiem" ministres Ilzes Viņķeles laikiem, kad juridiski ko...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē