Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains

Meklēšanas rezultāti

10 rezultāti no 1816

Kur skolēni, tur skolotāji © DIENA(11)

Runājot par lielākajām problēmām izglītības jomā, kā pirmā nāk prātā politiķu visbiežāk pieminētā – mazās skolas lauku reģionos, kuras neesot racionāli uzturēt, jo skolēnu maz, attiecīgi arī nepietiekot finansējuma skolotāju algām, tāpēc trūkstot skolotāju utt. Bet tad nāk ziņa, kas sagrauj šādu priekšstatu par lietu kārtību vai drīzāk – nekārtību. Proti, pirms jaunā mācību gada sākuma Rīgā ir brīvas 385 pedagogu darbvietas, bet Latvijā kopumā brīvas varētu būt ap 500 pedagogu vakanču. Ievērojāt proporciju?

Domās ārpus Latvijas © DIENA(8)

Manuprāt, nepietiekama uzmanība sabiedrībā, tostarp medijos, tika veltīta Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektora Andra Ķēniņa šajās dienās paustajam, ka bīstami strauji samazinās Latvijas informatīvā telpa, lai gan šī tēma vistiešākajā veidā saistīta ar Latvijas, kāda tā ir tagad vai kādu to arī turpmāk vēlētos redzēt vairākums latviešu, pastāvēšanu. Rakstu nepārstāstīšu, iesaku katram izlasīt, tas atrodams Diena.lv. Taču tēmai gribētos pieskarties, aktualizējot dažas tendences.

Ar lepnumu būt starp tiem zinātniekiem, kuri nevaimanā © DIENA(4)

Mūsu institūtam ir perfekts CV. Mēs zinām, kā no idejas par to, ka gribētu organismā regulēt kādu sīko daļiņu, nonākt līdz tam, ka to varētu izdarīt konkrētā molekula, un tad pateikt, vai tā molekula var pārtapt jaunās zālēs vai ne – intervijā Romānam Meļņikam stāsta Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) direktors Osvalds Pugovičs un vadošā pētniece Maija Dambrova.

Prezidenta pienākumu izpildītājs – teju lieki © DIENA(4)

Valsts prezidents Egils Levits šajās dienās nācis klajā ar īpašas uzmanības vērtu paziņojumu. Tā būtība: atrodoties ārzemēs, Valsts prezidents, protams, savu pienākumu Latvijā pildīšanu var uzticēt Saeimas priekšsēdētājai vai, ja arī tā izbraukusi, kādai no tās biedrēm, tomēr mūsdienu sakaru līdzekļi teju vai visus no šiem iepriekš tradicionāli šādos gadījumos deleģētajiem pienākumiem ļauj pildīt pašam prezidentam, arī ārpus Latvijas esot, līdz ar to šī pienākumu pildīšana attiecināma tikai uz atsevišķām darbībām, nevis uz visu Valsts prezidenta pienākumu kopumu.

Parādu gūsts Jāpēta cēloņi © DIENA(12)

Uzmanību piesaistīja ziņa, ka Latvijā pērn pieaudzis to kredītņēmēju skaits, kuriem radušās grūtības atdot parādu un kas pagarinājuši kredīta atmaksu trīs un vairāk reižu. Tas ir situācijā, kad ar katru gadu arvien straujāk pieaug Latvijas iedzīvotāju kredītsaistību apmērs, – pērn no jauna izsniegto nebanku kredītu apmērs palielinājās par 7,3% jeb 43 miljoniem eiro, salīdzinot ar 2017. gadu, kopumā no jauna izsniegto nebanku aizdevumu apmēram 2018. gadā sasniedzot 630 miljonus eiro. To aktualizējusi Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa, informējot arī, ka pārsvarā iedzīvotāji aizņemas rēķinu vai parādu segšanai (38,9%), pārtikas un sadzīves preču iegādei (27,6%), kā arī transportlīdzekļu iegādei vai remontam (27,3%).