Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Dienas komentārs

Tikpat atkarīgi, bet ar lielāku budžetu © DIENA(5)

Izbeigtais kriminālprocess, kas tā arī ne pierādīja, ne noņēma aizdomas par bijušās ekonomikas un finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas iespējamo kukuļņemšanu par uzņēmējam Mārim Martinsonam izdevīgu valsts uzņēmuma Latvenergo valdes locekļu apstiprināšanu, kā arī citas partiju atkarības pazīmes liek domāt, ka, seškārtīgi palielinot partiju finansējumu no valsts budžeta, ir noticis varbūt labi domāts, bet neefektīvs mēģinājums samazināt atkarību no legālajiem ziedojumiem, kamēr īstais ļaunums – pirtīs un citās pažobelēs sarunātie kukuļi, kas garām partiju kasēm ieslīd konkrētās kabatās, – ar miljonu finansējumu no nodokļu maksātāju makiem nav izskaužams.

Covid-19 antirekordi © DIENA(4)

Saslimstības ar Covid-19 divu nedēļu kumulatīvais rādītājs nupat sasniedzis jaunu augstāko līmeni Latvijā kopš slimības parādīšanās, tomēr reaģējam uz to kaut kā daudz mierīgāk nekā pavasarī. Šoreiz ārkārtas situācija valstī nav izsludināta, sabiedrībā nav jaušama panika. Vai vērojams tāds kā Stokholmas sindroms jeb pierašana pie šīs sērgas, pakļaušanās tai?

Bez atsaucības Baltijas valstīs © DIENA(15)

Francijas prezidents Emanuels Makrons nupat notikušās vizītes Baltijas valstīs (Latvijā un Lietuvā) izmantoja arī, lai vēlreiz atgādinātu par divām no savām ģeopolitiskajām idejām – par Eiropas neatkarīga militārā potenciāla palielināšanas un stratēģiskā dialoga starp Eiropu un Krieviju nepieciešamību.

Modē – Berlīnes mūri © DIENA(6)

Kategoriski negatīvā reakcija Latvijā uz Francijas prezidenta Makrona pausto, ka nepieciešams dialogs ar Krieviju, vedina aizdomāties, cik nekritiski dažkārt uztveram politiskās modes tendences. Proti, ja valstu vadītāji domstarpību gadījumos nu jau kādu laiku izmanto nevis dialoga, pārliecināšanas metodi, bet apmainīšanos ar paziņojumiem par sankcijām, to uztveram par pareizāko ceļu, pat nevērtējot jau esošo pieredzi, un attiecīgi jo īpaši neiecietīgi esam pret tiem, kuri atļaujas iebilst, ka vispār jau konfliktus vislabāk risināt diplomātiskā ceļā.

Valdības darbu vērtē dažādi © DIENA(1)

Mūsu valsts iedzīvotāju vērtējums valdības darbam Covid-19 krīzes laikā nav viennozīmīgs, atklāj kompānijas Kantar veiktais pētījums Covid-19 Barometrs. Negatīvi mūsu valdības darbu vērtē 36% aptaujāto, atzinīgi – 15%, bet 49% aptaujāto valdības darbu uzskata par viduvēju.

Neliels uzvarošs karš © DIENA(3)

Aizvadītās svētdienas rītā sākās plaša mēroga militāras sadursmes uz faktiskās robežas starp starptautiski neatzīto armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu jeb Arcahu un Azerbaidžānu.

Prestižs – no sakarīgas vadības, nevis kampaņām © DIENA(4)

Aktualizējusies problēma, ka valstī trūkst skolotāju. Šobrīd esot 474 vakances. Jāsaka – loģiski. Jau gadiem ilgst nestabilitāti vairojošas, nesaprotamas reformas, kuru mērķus, sasniedzamos uzdevumus, īstenošanai nepieciešamos resursus utt. neviens no ministriem, kas nākuši un gājuši, nespēja salikt, kā saka, uz papīra.

Gaidīt dārgāku zeltu? © DIENA(1)

Dažāda līmeņa politiskās un ekonomiskās negācijas šobrīd ir labvēlīgas tam, lai tuvākajā laikā pieaugtu finanšu tirgus dalībnieku interese par ieguldījumiem zeltā. Iemesli galvenokārt ir ekonomiski un galu galā aizvedīs līdz politikai un iespējai pieaugt dažādiem konfliktiem.

Vajag Baltijas ziņu burbuli? © DIENA(5)

Saistībā ar Baltu vienības dienu, ko gan Latvijā, gan Lietuvā svinēja 22. septembrī, tika aktualizēts temats par Baltijas valstu vienoto informatīvo telpu. Un, protams, kā jau tas pēdējā laikā ierasts, tie sociālo tīklu lietotāji, kuri garīgi barojas no pārliecības ''atkal viss ir slikti!'', atrada iemeslu vaimanāt, ka viņiem, nabadziņiem, tiek liegta iespēja saņemt vēstis par notikumiem Lietuvā un Igaunijā. Sociālo tīklu lietotāji pārmetumus adresēja arī sabiedriskajam medijam Latvijas Televīzijai, kam, lūk, ir korespondente Eiropas Parlamenta (EP) mājvietā Briselē, bet neesot pastāvīgo korespondentu Viļņā un Tallinā.

Iespējams, lielākā politiskās korupcijas lieta © DIENA(24)

Pēc svētdienas vakarā LTV raidījumā De facto izskanējušajiem faktiem par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) neveiksmīgo izmeklēšanu par bijušās ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) iespējamo kukuļa saņemšanu un tikšanos ar vairākās korupcijas lietās iesaistīto uzņēmēju Māri Martinsonu šodien būtu jāsākas reakcijai un izmaiņām daudzos līmeņos. Notikušais liek uzdot vairākus jautājumus, kas paceļami visaugstākajā līmenī, nepieļaujot, ka neiestājas ne kriminālās, ne politiskās sekas, jo runa ir par lielāko korupcijas lietu kopš Ilmāra Rimšēviča un Uģa Magoņa aizturēšanas.

Sankciju kaislības Apvienoto Nāciju līmenī © DIENA(7)

Pagājušās nedēļas nogalē ASV vienpusēji pasludināja, ka atkal stājušās spēkā visas iepriekš pārtrauktās ANO sankcijas pret Irānu, kā arī solīja aktīvi vērsties pret šo sankciju pārkāpējiem. Tajā pašā laikā Vašingtonu šajā ziņā neatbalsta pat vadošās Eiropas valstis (Francija, Vācija un Lielbritānija), nemaz nerunājot par Ķīnu un Krieviju.

Rublim jaunas nedienas © DIENA(4)

Mēdz teikt, ka dažādu pasaules finanšu saspīlējumu rezultātā lielākie cietēji ir tie, kas atrodas globālās ekonomikas "barības ķēdes" apakšā. Tās ir valstis, kuru labklājība galvenokārt saistīta ar dažādu izejvielu eksportu, un šajā ziņā izņēmums nav arī Krievija, kuras nacionālā valūta rublis patlaban izrāda neatlaidīgu vēlmi tuvoties saviem vēsturiskajiem antirekordiem, ja tā vērtību salīdzina ar eiro. Pēdējās nedēļas laikā kurss caurmērā svārstās starp 89–90 rubļiem par vienu Eiropas monetārās savienības valūtas vienību. Tas ir gandrīz par 30% zemāk nekā šā gada sākumā, vienlaikus sasniedzot zemāko punktu kopš 2016. gada februāra. Toreiz tika sasniegta arī Krievijas valūtas vēsturiski viszemākā vērtība pret eiro.

Atkal strīdas par bēgļiem © DIENA(7)

Pēdējā laikā ir aktualizējies temats par bēgļu (šī jēdziena plašākajā nozīmē) uzņemšanu Latvijā, un diskusijās parādījušās asas viedokļu sadursmes starp radikālajiem ''velkomistiem'' (angļu valodā welcome – laipni lūgti) un ne mazāk radikālajiem ksenofobiem (ksenofobija – bailes un naidīgums pret svešiniekiem).

Latvija kā vientuļa sala. Un kas tālāk? © DIENA(6)

Kopš Lietuvā un Igaunijā saslimšanas ar Covid-19 rādītāji krietni pasliktinājušies, Latvija palikusi viena tā dēvētajā Baltijas burbulī. Eiropas "lieliskais piecnieks" – Somija, Lihtenšteina, Kipra, Latvija, Vatikāns – jeb valstis, kurās vēl pagājušās nedēļas nogalē 14 dienu kumulatīvais gadījumu skaits nepārsniedza 16 gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju, izskatās kā vientuļas salas kontinenta rietumu galā.

Uzvaras noformēšana? © DIENA(3)

Pēc ASV Augstākās tiesas tiesneses Rūtas Beideres-Ginzbergas nāves ASV prezidentam Donaldam Trampam ir pavērusies iespēja nodrošināt savu uzvaru šā gada 3. novembrī gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās, par kurām ir maz šaubu, ka tās būs vienas no pašām skandalozākajām ASV vēsturē.

Kārtējais neobligātais ierobežojums © DIENA(11)

Latvija ir izlaidusi gaisu Baltijas burbulim, nepievienojoties Lietuvai un Igaunijai un nepalielinot ar Covid-19 inficēto slieksni, no kura stājas spēkā ierobežojumi iebraucējiem. Epidemiologu un veselības ministres argumenti vēl aizvien valstī ņem virsroku pār uzņēmēju un ekonomikas ministra argumentiem. Varbūt tā ir pareizi un Latvija, ejot pa otru ceļu, tik un tā riskētu nonākt pie ekonomiskās krīzes, tomēr ierobežojumu īstenošana dzīvē atkal un atkal tos liek uztvert kā dekoratīvus, līdz ar to riskējot, ka daudzi tos neuztvers kā sev saistošus.

Krievijas interešu zonā © DIENA(5)

Pārsteidz tas, cik ļoti daudzi it kā gudri un cienījami cilvēki ir gan ilūziju pārņemti, sekojot līdzi notikumiem Baltkrievijā, gan raugās uz tur notikušo izteikti vienpusīgi, gan arī, paši to nesaprotot, ļaujas visai primitīvām manipulācijām. Aizmirstot, ka politika ir kā šahs – jāspēj domāt ne tikai par saviem, bet arī pretinieka iespējamiem gājieniem, respektējot, ka arī viņš dara visu, lai uzvarētu.

Esam vai bijām brīvi? © DIENA(4)

Saistībā ar personu brīvības ierobežojumiem, kas izriet no nepieciešamības mazināt Covid-19 izplatību, aktivizējušies tādi kā pasaules gala sludinātāji, paužot, ka drīz mēs visi staigāsim ar mikroshēmām zem ādas, ikkatrs mūsu solis būs izsekojams un vadīts, "augšas" kontrolēšot mūsu domas utt. Var jau būt, ka zināms pamats šādām spekulācijām (vai drīzāk – brīdinājumiem) ir, tomēr diez vai kļūs labāk, ja visi nu kritīsim panikā. Tiesa, rēķināties ar nonākšanas līdz galējībām risku der kaut vai lai no tā izvairītos. Tā teikt – lai brauktu pa ceļu, jāzina, kur ir grāvju malas. Abas.

Eksporta virziens kā ģeopolitisks indikators © DIENA(3)

Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko un Krievijas amatpersonu skaļie paziņojumi par Baltkrievijas eksporta pārorientēšanu no Baltijas valstu ostām uz Krieviju vismaz īstermiņā ir grūti īstenojami ekonomisku apsvērumu dēļ.

Plaisa aizvien pastiprinās © DIENA(3)

Ierēdņiem un pat valdībai trūkst izpratnes par vairāku tautsaimniecības nozaru reālo situāciju. Šāds apgalvojums pēdējā laikā ir pamanāms visai bieži. Atsijājot tos viedokļu paudējus, kuriem vienmēr "viss ir slikti" un "pasaule iet uz galu", tomēr jāatzīst, ka plaisa starp uzņēmējdarbības vidi un to vidi, kurā mājo ministrijas un valdība, Covid-19 krīzes laikā ir palielinājusies.

Naivs sapnis par ideāliem politiķiem © DIENA(9)

Laiku pa laikam sanāk saskarties ar situācijām, kad kādi cilvēki pauž dziļu vilšanos vai nu kādā politiskajā spēkā, vai politiķī, uz ko likuši lielas cerības un par ko balsojuši, vai arī kādā savu favorītu sabiedrotajā, kas, ticis pie varas, atklāj savu patieso, daudziem ne īpaši tīkamo dabu. Ir pat tāda atsevišķi izdalāma vēlētāju daļa, kas katru reizi, tā teikt, liek likmes uz jaunām kārtīm un katru reizi viļas savā izvēlē.

Neapmierināto akumulēšana © DIENA(1)

Krievijā iepriekšējās nedēļas nogalē notika tā dēvētā Vienotā balsošanas diena, kuras ietvaros ik gadu tiek apvienoti visu līmeņu balsojumi un referendumi. Šoreiz tika dalīti vairāk par 78 tūkstošiem deputātu mandātu, tajā skaitā 18 Krievijas reģionos notika tiešas gubernatoru vēlēšanas, 11 reģionos tika vēlēti reģionālie parlamenti, tāpat notika četru Krievijas Valsts domes deputātu vēlēšanas.

Vēstis no Briseles gaidot © DIENA(7)

Briselē šajā nedēļā notiek Eiropas Parlamenta (EP) plenārsesija, un, kā informē EP Preses dienests, viens no šīs plenārsesijas tematiem ir saistīts ar to, ka "EP bruģēs ceļu uz Eiropas atveseļošanu pēc Covid-19" un ka EP deputāti "gatavojas paātrināt procedūru, kas ļaus Eiropas Savienībai (ES) aizņemties 750 miljardus eiro ES Atveseļošanas plānam".

Vivi straujā dzimšana © DIENA(5)

Uzņēmuma tēls un reputācija nereti ir viens no būtiskākajiem aspektiem, kas nodrošina biznesa veiksmi vai neveiksmi. Taču ne vienmēr šie faktori kā izšķiroši svarīgi ir attiecināmi uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, vēl jo vairāk tām, kuru biznesa daļa konkrētajā jomā ir ļoti liela, ja ne pat dominējoša.

Kad pārcentība izprovocē paviršību © DIENA(7)

Redzot sabiedrības šūmēšanos par dažādu Covid-19 ierobežojumu pamatotību un loģiskumu, īpaši, atsākoties mācībām izglītības iestādēs, gribas teikt dažus konstruktīvus aizstāvības vārdus par "citādi domājošajiem", kuri dažkārt nepamatoti tiek automātiski pieskaitīti "alternatīvo faktu" cienītājiem vai vienkārši bezatbildīgiem ļaudīm. Ierobežojumu politikas ieviesējiem izdotos daudz racionālāk panākt tās ievērošanu, ja aiz katras kritikas un apšaubīšanas netiktu saskatīti politiskās opozīcijas vai bezatbildīgu populistu intrigas.

Nepatīk tiesiskums? © DIENA(4)

Mulsina šajās dienās visai plaši manāmā cilvēku nepatika pret atsevišķu partiju vēršanos tiesā saistībā ar nupat notikušajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās pieļautajiem pārkāpumiem, jo ievēlēti taču esot "labie", bet tie, kas tiesā vērsušies ir "sliktie". Tiesas dēļ tagad aizkavēšoties "labo" koalīcijas darba sākšana utt. Piedodiet, bet kāds tiesiskuma principu ievērošanai sakars ar politiskajām simpātijām vai antipātijām? Vai tāda pati attieksme pret vēlēšanās pieļautu pārkāpumu izskatīšanu tiesā būtu arī tad, ja par labajiem un sliktajiem dēvētie būtu bijuši mainītās lomās? Šis gadījums liek par to šaubīties.

Reģionālā pretķīnas alianse © DIENA(2)

Taivānas jeb tā dēvētās Salu Ķīnas prezidentes Cai Inveņas aicinājums Indijas un Klusā okeāna reģionā veidot demokrātisko valstu aliansi starptautiskās kārtības noteikumu uzturēšanai sola tālāku spriedzes pieaugumu šajā reģionā.

Kārtējā putra ar nodokļiem © DIENA(6)

Ideālas nodokļu sistēmas veidošana ir process, ko var uzskatīt par nebeidzamu. Šobrīd Latvijā kārtējo reizi aktualizēts temats par izmaiņām valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) veikšanā un nodokļu maksāšanas alternatīvajos režīmos. Protams, ka iespējamās pārmaiņas satrauc tos nodokļu maksātājus, uz kuriem tās attiecas, taču ir svarīgi apzināties, ka VSAOI likmes nav vienīgais būtiskais nodokļu sistēmas aspekts

Ar konservatīvu pieeju krāt kļūs aizvien grūtāk © DIENA(2)

Laikā, kad Latvijā inflācija mijas ar deflāciju, nevaram runāt par naudas devalvāciju un šodien atvilktnē noliktais piecdesmitnieks pēc gada savu pirktspēju, visticamāk, gandrīz nebūs zaudējis. Turklāt gadījumā, ja ekonomiku piemeklētu lielāka krīze, ir visai ticama iespēja, ka pēc gada par to varēs nopirkt vairāk nekā patlaban.

Neiepriecinoši scenāriji © DIENA(8)

Lai arī ASV prezidenta Donalda Trampa oponentiem demokrātiem pirms šā gada 3. novembrī gaidāmajām valsts prezidenta vēlēšanām galvenokārt vajadzētu piedāvāt vēlētājiem savu nākotnes vīziju, tās vietā aizvien uzstājīgāk tiek virzīta reanimētā ideja par ārvalstu, galvenokārt Krievijas, gaidāmo iejaukšanos vēlēšanās, kā arī gaidāmo vēlēšanu rezultātu viltošanu.