Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Dienas komentārs

Pieaugs valstu konkurence © DIENA(5)

Jāapzinās tas, ka Covid-19 krīze saasinās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu savstarpējo konkurenci. Šāds secinājums nesen izskanēja Eiropas Parlamenta (EP) deputātu preses konferencē, kurā piedalījās četri deputāti no Latvijas – Inese Vaidere, Roberts Zīle, Nils Ušakovs un Ivars Ijabs.

Krīze ved jaunās galējībās © DIENA(14)

Globālajos finanšu tirgos šī desmitgade izcēlusies ar visai plašu jauninājumu klāstu, cita starpā ar to, ka finanšu aktīvu cenas vai ienesīgums kļūst negatīvs. Laikā, kad centrālās bankas stutēja pasaules ekonomiku, pēc iepriekšējās finanšu krīzes ieguldot triljonus eiro un dolāru, par jaunu normu kļuva pat ilgtermiņa aizdevuma vērtspapīru tirdzniecība ar negatīvu ienesīgumu.

Staigāšana pa plānu ledu © DIENA(7)

Pēdējo nedēļu laikā publiskajā telpā uzmanību kārtējo reizi piesaistīja Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, dodot vairākus simboliski aizmiglotus mājienus, ka Krievija vēlas izmantot situāciju ar Covid-19 pandēmiju, lai sarīkotu faktisku Baltkrievijas anšlusu.

Nedrīkst iznīcināt nozari! © DIENA(25)

Mēnesi pēc tam, kad mūsu valdība atcēla starptautiskos pasažieru pārvadājumus, par darbinieku kolektīvo atlaišanu meitasuzņēmumā Tallink Latvija paziņoja Igaunijas kuģniecības kompānija Tallink Grupp. Kolektīvā atlaišana skar aptuveni 550 cilvēku, no kuriem lielākā daļa strādāja uz kuģiem Romantika un Isabelle, kas kursēja maršrutā Rīga–Stokholma. A/s Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Pāvo Negene ir arī paudis kritiku Latvijas valsts institūcijām par to, ka jomai, kurā darbojas Tallink, netiek piedāvāts risinājums Covid-19 krīzes pārvarēšanai.

Nesadomāties sevi par pasaules kungiem © DIENA(26)

Tas, cik savā ziņā haotiski valdība maina jeb, viņu valodā runājot, "pilnveido, papildina un uzlabo" biznesa un iedzīvotāju tā sauktā atbalsta procesa nosacījumus, jau vien norāda, ka pie varas esošie politiķi un daļa ierēdņu savu pietiekami lielo algu tā īsti neatpelna.

Vienotības meklēšana © DIENA(22)

Ceturtdien gaidāmā Eiropas Savienības (ES) līderu videosamita priekšvakarā Francijas prezidents Emanuels Makrons sniedza plašu interviju izdevumam Financial Time, kurā uzsvēra nepieciešamību apvienotajai Eiropai izlemt, kas tā īsti ir – ekonomisks (tirgus, citējot Makronu) vai politisks projekts.

Valsts vedina vairāk dzert? © DIENA(21)

Samērā plašu ažiotāžu raisījusi Ekonomikas ministrijas iniciatīva ļaut pastāvīgi tirgot alkoholiskos dzērienus internetā. Saprotamu iemeslu dēļ par to bažas pauž narkologi, tāpat citi veselības aprūpes sistēmā strādājošie. Taču šajā gadījumā atkal (tāpat kā tad, kad tika mazināta akcīze alkoholam) ir pamats runāt arī par morāli. Alkohols nav un nevar būt starp tiem produktiem, kā plašāka iegāde vai lietošana vairotu tautas labklājību. Drīzāk tieši otrādi. ​

Latvijas atšķirīgās realitātes © DIENA(8)

Dzīvojot interneta laikmetā, ir iespējams ātri un vienkārši uzzināt ļoti dažādus skatpunktus. Patlaban virtuālajā vidē spilgti atklājas tas, ka Covid-19 krīze ir polarizējusi viedokļus pat vienas nozares pārstāvju vidū un sociālo tīklu diskusijās diametrāli pretējus uzskatus par situāciju Latvijā un citur pasaulē pauž gan tūrisma biznesa pārstāvji, kuri, objektīvi vērtējot, atrodas ļoti līdzīgos apstākļos, gan arī daudzu citu jomu – no veselības aprūpes līdz pedagoģijai – pārstāvji.

Vairāk caurspīdības, tērējot miljonus © DIENA(20)

Nepieņemama ir jaunā ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (KPV LV) ideoloģiskā padomdevēja, ja tā var teikt, uzņēmēja Jāņa Ošleja pieeja, ka Covid-19 krīzes laikā jāļauj tērēt miljonus, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) vismaz uz trim mēnešiem jāskatās uz citu pusi. Ir pazīmes, ka Delfi kolēģu atklātais, ka par miljoniem bez konkursa, necaurspīdīgā procedūrā iepirktās sejas maskas nepasargā mediķus un tādēļ ir medicīniski nederīgas, ir tikai pirmie ziediņi. Ar vai bez KNAB shēmu patiesie labuma saņēmēji, cerams, tiks atklāti.

Izlabot iepriekš pieļautās kļūdas © DIENA(5)

Koronavīrusa izraisītā Covid-19 pandēmija ir ievērojami paātrinājusi daudzu līdzšinējo dogmu un postulātu pārvērtēšanu, tas nozīmē – pasaule pēc pandēmijas pārvarēšanas vairāk nekad nebūs tāda pati kā līdz Covid-19. Vienlaikus šāda pārvērtēšana nozīmē gan perspektīvas, gan arī ievērojamus riskus.

Dīvains satraukums © DIENA(4)

Covid-19 izraisītā ekonomikas krīze sāk skart aizvien vairāk uzņēmumu, kuru vadība un īpašnieki teju 24/7 režīmā šobrīd seko notikumu attīstībai gan pasaulē, gan Latvijā, taču visdetalizētākā analīze, šķiet, tiek veikta par pašu uzņēmumu naudas plūsmu – ienākumu un izdevumu dinamiku. Mēs katrs un visi kopā arī savā nosacīti mazajā valstī un ekonomikā esam iekļuvuši ne vairāk, ne mazāk lielā virpulī, ja salīdzinām ar situāciju pasaulē kopumā.

Cilvēki, kuri strādā paši sev © DIENA(9)

Dīkstāves pabalstu un citu atbalsta veidu piešķiršanas kritēriji, saņemtās summas un kopumā viss ar atbalstu saistītais jau mūsu sabiedrībā raisījis negāciju virpuli – valdība un valsts iestādes tiek kritizētas par to, ka atbalstu nesaņem tie uzņēmumi, kam to vajadzētu saņemt, bet saņem tie, kas varbūt vēl varētu turpināt pelnīt, savukārt uzņēmējdarbības vidē pastiprinās norādīšana uz biznesa konkurentu trūkumiem un pat konkurentu zākāšana.

Vainīgo meklēšana © DIENA(15)

Ronalds Džonsons, ASV Senāta Iekšzemes drošības un valsts pārvaldes komitejas priekšsēdētājs, paziņoja, ka komiteja sāk izmeklēšanu par jaunā koronavīrusa parādīšanās un izplatības cēloņiem, kā arī par Ķīnas un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) lomu, slēpjot faktus par vīrusu. ​

Vīrusa tests pašvaldību reformai © DIENA(9)

​Nevar nepiekrist, ka racionāli pamatota izklausās prasība ārkārtējās situācijas laikā iepauzēt ar administratīvi teritoriālās reformas bīdīšanu, jo dažādie ierobežojumi padara neiespējamas dažādas protesta formas un apgrūtina pašvaldību līdzdalību reformas slīpēšanas procesā. Vienlaikus vismaz pagaidām izskatās, ka spēcīgākās pašvaldības laiž garām iespēju nodemonstrēt proaktīvu rīcību krīzē iepretim pašu kritizētajai Rīgas varai. Iespējams – visiem negaidītās krīzes pirmajā apjukumā.

Šī ir visu kopīgā krīze! © DIENA(4)

Plaši izplatīts mīts, kas tiek kultivēts saistībā ar Covid-19 krīzi, ir tāds, ka problēmas, kas jārisina mūsu sabiedrībai, ir raksturīgas tieši Latvijai. Šo mītu gan var kliedēt, ja Dienā un citos medijos regulāri lasa rakstus par ārvalstīs notiekošo un ja neignorē citām valstīm veltītos sižetus elektroniskajos medijos. Tad kļūst skaidrs, ka Covid-19 krīzes mērogi ir globāli un saslimšanas riski, tāpat kā finansiālu grūtību draudi, uzglūn cilvēkiem gandrīz visā pasaulē.

Globālais ciemats nekur nepazudīs © DIENA(18)

Koronavīrusa raisītā Covid-19 pandēmija ir paātrinājusi daudzas jau iepriekš pastāvējušas starptautiskās politikas un ekonomikas tendences, tajā skaitā virzību uz atteikšanos no Rietumu virzītā liberālās globalizācijas modeļa.

Laiks novērtēt zinātni © DIENA(10)

Nesen Eiropas Parlaments (EP) paziņoja, ka, īstenojot cīņu pret Covid-19, no Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovāciju programmas Apvārsnis 2020 tiks finansēti 18 pētniecības projekti, kā arī 140 pētniecības grupu darbs. "Mērķis ir atbalstīt darbu pie vakcīnas izstrādes un efektīvāku medicīnas sistēmu ieviešanu, nodrošināt precīzākas diagnostikas un ārstēšanas metodes, kā arī stiprināt klīnisko pārvaldību," skaidro EP. "Tiek veikti steidzami pētījumi, lai atrastu ārstēšanas metodi un vakcīnu," apliecina EP deputāts Kristians Ēlers (Vācija).

Distancētā balsošana © DIENA(1)

Nedēļas sākumā Polijas Seims (parlamenta apakšpalāta) atbalstīja likumprojektu, kas paredz noteikt balsošanu pa pastu jeb distancēto balsošanu par vienīgo balsošanas veidu 10. maijā ieplānotajās valsts prezidenta vēlēšanās. Šis likumprojekts gan vēl jāatbalsta arī Senātā (parlamenta augšpalātā), kur gaidāmas asas diskusijas.

Ne tikai dalīt parādu naudu, bet arī taupīt © DIENA(4)

Cīņas pret vīrusa izplatīšanos kontekstā ar pulcēšanās liegumiem, savstarpējas distances ievērošanu, pašizolāciju, attālināto darbu un mācībām, ekonomiskās aktivitātes kritumu, bezdarbnieku un pabalstu saņēmēju skaita pieaugumu, kā arī to pavadošo neskaidrību par nākotni ļoti zīmīgs iepirkums nupat bija izsludināts un pēc Saeimas opozīcijas protesta it kā apturēts. Runa ir par Saeimas administrācijas tieši tagad izsludināto iepirkumu par ziedu kompozīciju piegādi ar paredzamo līgumcenu 19 999 eiro.

Uzņēmēji kā saprāta balss © DIENA(4)

Dažādu tautsaimniecības nozaru asociācijas un biedrības, kā arī uzņēmēju kopējās intereses prezentējošās organizācijas – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija – bieži uzsvērušas, ka tieši uzņēmēji ir galvenais ekonomikas balsts un līdz ar to arī sabiedrības līdzsvarotības garants.

Tic iespējai atgūties © DIENA(6)

Droši vien šobrīd nebūtu sevišķi populāri runāt par pasaules ekonomiskās situācijas stabilizēšanās iespējām, tomēr atsevišķas norises finanšu tirgos vedina domāt, ka vismaz vārga gaisma tuneļa galā šur tur sāk parādīties. Arī attiecībā uz Eiropu, kura kā reģions uz globālā fona piedzīvo vienu no straujākajiem Covid-19 uzliesmojumiem. Cilvēku nonākšana karantīnā ir ievērojami nobremzējusi naudas apriti ekonomikā, un situācija lielā mērā sāk atgādināt 2008. gada rudeni, bet atsevišķās valstīs, piemēram, Spānijā vai Itālijā, izskatās pat vēl sliktāk. Turklāt situāciju vēl biedējošāku padara fakts, ka šajā krīzē negatīvie procesi finanšu tirgū notikuši daudz straujāk nekā iepriekšējā.

Ideju konkurence krīzē ir vēlama © DIENA(9)

Pēdējās dienās ir skaidri vērojams mēģinājums mainīt diskursu par krīzes situāciju no ''kā mums apturēt vīrusu'' uz ''kā mums izglābties no ekonomikas sagrūšanas''. Otrais jautājums ir vienlīdz pamatots, spriežot pēc sabiedrības noskaņojuma un statistikas datiem par cilvēku rīcībā esošo uzkrājumu neesamību vai niecīgo apmēru. Tiesa, uz to nav iespējas atbildēt, ignorējot pirmo jautājumu – par epidemioloģiskās krīzes apturēšanu.

Laiks savā ziņā ir pagriezts atpakaļ © DIENA(8)

Pastāv iespēja, ka Covid-19 pandēmijai, neraugoties uz tās izraisītajām globāla mēroga negatīvajām sekām, it īpaši tautsaimniecībai, stratēģiski var izrādīties arī nosacīti pozitīvs efekts.

Kuras nozares būs glābējas? © DIENA(2)

Pieņemot, ka Covid-19 izplatību ierobežojošie pasākumi netiks atcelti jau tuvākajā laikā, kļūst skaidrs, ka gan ikvienam cilvēkam, gan uzņēmējdarbības videi, gan ekonomikai kopumā šiem pasākumiem vienkārši jāpielāgojas. Latvijā pēdējos gados bieži ticis uzsvērts, ka mūsu ekonomika balstās uz cilvēku zināšanām un profesionālajām prasmēm un ka būtiskākais tautsaimniecības resurss ir uzņēmumu izveidotāji un darbinieki, turklāt daudzos uzņēmumos īpašnieki paši vienlaikus ir arī daļa no darbinieku kolektīva.

Pasaulē pesimistiski. Pie mums varbūt ne tik © DIENA(9)

Tautsaimniecības ekspertu vidū pašreizējā krīze potenciāli jau ir nodēvēta par smagāku nekā iepriekšējā pagājušās desmitgades beigās, kura bija saistīta ar pārmērīgas kreditēšanas izraisīto patēriņa ekonomikas sabrukumu. Iemesli visai sarežģītajai situācijai šobrīd ir daudz plašāki nekā tikai Covid-19 izraisītā cilvēku pazušana no ielām un līdz ar to mazāki naudas tēriņi kādā konkrētā ģeogrāfiskā punktā.

Simts dienu skaitīšana © DIENA(9)

Apritē pakāpeniski parādās tādi vārdu salikumi kā Covid-19 simts dienas vai arī cīņas ar Covid-19 simts dienas. Visai ticams, ka, jo ilgāk turpināsies cīņa ar pandēmiju, jo vairāk uzmanības tiks piesaistīts minētajām simts dienām.

Bailes ieradumus nemainīs © DIENA(2)

Pastāsti, kas būs pirmais, ko tu darīsi tad, kad Covid-19 izplatību ierobežojošie pasākumi tiks atcelti? Šāds jautājums, izteikts latviešu, angļu un citās valodās, bieži ieraugāms internetā. To uzdod mediji saviem lasītājiem, uzņēmumi – saviem klientiem, kā arī draugi un domubiedri savās sociālo tīklu grupās.

Savu ekonomiku nesildām? © DIENA(15)

Gandrīz vai triumfa fanfarām skanot, tika izziņots airBaltic īstenotais, nenoliedzami, stratēģiski svarīgais reiss uz un no Urumču starptautiskās lidostas Ķīnā, uz Latviju atgādājot 900 tūkstošu sejas masku un 80 tūkstošu respiratoru no Džendžou un Jivu reģiona.

Reitingus krīze pagaidām nekustina © DIENA(5)

Globālā tendence saistībā ar Covid-19 krīzi ir būtisks valdību reitingu kāpums kā pirmā reakcija uz kritisko situāciju – saliedēšanās visupirms par spīti apjukumam, kritikai un sabiedrību ierobežojošajiem lēmumiem, kas sev līdzi nes ekonomisko krīzi un ienākumu kritumu vai zaudēšanu. Vismaz pirmie krīzes reitingi, kas cirkulē partiju vidū un aptver tikai krīzes pirmo nedēļu, rāda, ka pagaidām Latvijā šī globālā tendence ''nedarbojas'' – kaut cik pamanāms reitingu kāpums ir opozīcijas partijām, kamēr koalīcijai tie pat nedaudz krīt vai mīņājas uz vietas.