1980. gados Romualds Geikins ilgstošā darbā realizē pats savu kompozīcijas variantu, kurā apvieno daudzas figūras, atsevišķas tēlu grupas vairākos plānos un dažādos rakursos, sasniedzot kustības un it kā nemitīga laika plūduma efektu. Rodas kādai kinofilmai, iztēlē redzamām vīzijām vai atmiņām līdzīgs iespaids. Mākslinieks strādā vienlaikus ar zīmuli un akvareļa krāsām, lietojot vairākkārtēju krāsu slāņu uzklājumus un mazgājumus, lai panāktu vieglumu un caurspīdīgumu, tonāli ļoti tuvinātas krāsu attiecības, kas īpaši raksturīgi viņa pēdējo gadu akvareļiem.
Izstādei Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā atlasītas tuvu simtam autora gleznu, akvareļu, skiču, zīmējumu un miniatūrdarbu, kuri tapuši no 60. gadu vidus līdz mūsdienām. Daļa no agrīnajiem darbiem plašākas publikas apskatei tiek parādīti pirmo reizi.