Emociju mednieks karantīnā

Manā sporta veidu skalā augšējo ailīti ieņem basketbols, jo šajā sporta veidā pats trenējos, taču lielajos sporta forumos visvairāk līdzi justs mūsu hokejistiem – saka Sporta draugu kluba (SDK) vadītājs Jānis Barkāns, kuram ir divdesmit gadu pieredze Latvijas hokeja valstsvienības atbalstīšanā pasaules čempionātos (PČ). Barkāna pirmais PČ hokejā bija 2000. gadā Sanktpēterburgā. "Esmu izlaidis tikai divus pasaules hokeja čempionātus – kad biju uz operāciju. Četras dienas pirms pasaules čempionāta Somijā nokļuvu slimnīcā, un pirms Ķelnes 2001. gadā man operēja aizkuņģa dziedzeri."

Barkāns centies nepalaist garām arī nevienu lielo futbola un basketbola turnīru ar Latvijas komandu līdzdalību. "Biju Eiropas čempionātā futbolā 2004. gadā Portugālē. Basketbolu pirmo reizi skatījos krogā Barons, kad vēl Igors Miglinieks ar Kambi spēlēja Eiropas čempionāta finālturnīrā Turcijā. Tas bija 2001. gadā. Tad es nodomāju: tādu kļūdu dzīvē vairs nevar pieļaut. Pēc tam ar draugiem braucu uz visiem lielajiem sieviešu un vīriešu basketbola turnīriem, kuros spēlēja Latvijas izlase. Bijām 2008. gada jūnijā Madridē uz leģendāro turnīru, kad sieviešu valstsvienība kvalificējās olimpiādei. Sieviešu basketbolā komanda un fani ir kā viena ģimene – pēc spēles sanākam kopā, pļāpājam divas stundas. Kā jau dienvidu valstīs, Spānijā, Itālijā un Francijā parasti ir jauks laiks. Tur nav, kā hokejā, kur spēlētājus uz arēnu atved un aizved ar autobusu. Itālijā es ar čaļiem noorganizēju basketbolistēm ekskursiju pa pilsētu. Sieviešu basketbola mači parasti ir mazās un interesantās pilsētiņās. Mēs dzīvojām nedēļu uz vietas, atradām krodziņu ar skatu uz pilsētu un aicinājām: meitenes, kas brauks kopā ar mums? Visa komanda pieteicās. Braucām ar funikulieri kalnā, rietēja saule, meitenes bija ļoti priecīgas. Savukārt meitenes mūs uzaicināja uz pieņemšanu pie toreizējā Latvijas prezidenta Valda Zatlera. Sieviešu basketbola turnīros jau mūsu nav daudz, parasti par meitenēm brauc fanot ģimenes," daudzos iespaidus viņš atminas vienā elpas vilcienā.

Gads bez lielā hokeja

Covid-19 pandēmijas dēļ kopš 13. marta Latvijā nenotiek sporta pasākumi un arī fani ir palikuši bez emocionālā lādiņa, ko var iegūt sporta arēnās.

"Protams, pārdzīvoju," sarūgtinājumu neslēpj Jānis. "Daži šajā laikā nodarbojas ar muļķībām – e-sportu. 9. maijā ar draugiem aizbraucu uz kapiem pie Kārļa Skrastiņa un Sergeja Žoltoka. Pasēdējām un atcerējāmies. Tāda dīvaina sajūta bija – pirmo reizi maija sākumā esam mājās. Parasti šajā laikā taču ir pasaules hokeja čempionāts!"

Arī naudas izteiksmē nenotikušās spēles ir zaudējums – vairāki fani pirkuši arī dārgās biļetes uz Latvijas spēli ar Somiju, kas maksāja, sākot no 120 eiro. Viesnīcu rezervācijas gan izdevies atsaukt, airBaltic arī atdevis samaksāto par lidojumu biļetēm, bet spēļu biļetes vēl visiem uz rokas. "Man tās ir kā suvenīrs. Lētākās uz Latvijas un Kazahstānas, kā arī uz Latvijas un Itālijas spēli maksāja 35 eiro. Uz pārējām Latvijas izlases spēlēm cena bija ap 80–90 eiro," stāsta Barkāns. "Pēdējos hokeja čempionātos biļešu cenas ir diferencētas. Uz Latvijas un Kazahstānas maču biļete maksāja 35 eiro, kas arī nav lēti, taču biļetes cena uz spēli ar Šveici sasniedza 150–200 eiro. Hokeja biļešu cenas tuvojas futbola lielo pasākumu cenām."

Hokeja līdzjutēji parasti izvēlas konkrētu spēļu skaitu. "Mēs parasti braucam uz piecām spēlēm. Pirms tam rēķinām: klātienē skatīties jau no pirmās spēles vai doties uz čempionātu vēlāk. Pagājušajā gadā Bratislavā bija sacelta ažiotāža, ka izpārdotas biļetes uz Latvijas un Austrijas spēli. Savlaicīgi aizbraucām, un čehiem pēc pirmās spēles nebija kur likt biļetes. Tās ir sekas tam, ka organizatori tirgo dienas biļetes uz abām spēlēm. Es apzvanīju savējos, kas netiek uz Latvijas pirmo spēli ar Austriju, un nopirku 36 biļetes. Sākumā pārdeva par puscenu, pēc tam saprata, ka tā lieta iet, un pārdeva par nominālu vērtību. Čehi uz dienas spēli bija izpirkuši visas biļetes, ar kurām varēja doties arī uz vakara spēli, bet Latvijas un Austrijas spēkošanās viņus neinteresēja," par nebūšanām un nepārdomātu biļešu politiku čempionātos stāsta Barkāns. Biļetes skaitījušās iztirgotas, bet, kad spēlēja Latvijas komanda, zāle bijusi pustukša.

Ietu arī uz Latvijas futbolu

Pēc pandēmijas beidzot ir sācies Latvijas futbola virslīgas čempionāts. Pagaidām bez skatītājiem. "Šodien man puiši zvanīja (saruna notika pirmdien – aut.) un teica, ka Skonto stadionā, kur ir 8000 skatītāju vietu, ar bungām un taurēm var stāvēt aiz žoga, kur ir autostāvvieta, kas nav stadions. Pēc likuma viņiem neko nevar izdarīt – ne klubam, ne līdzjutējiem. Manuprāt, uz pirmo virslīgas spēli sapulcētos ap tūkstoti skatītāju. Atnāktu arī angļi, kas atbraukuši uz Latviju. Viņus sportiskais līmenis neinteresē, viņiem galvenais ir aiziet uz stadionu," tā Barkāns.