Neiedurt fosilās atkarības adatu vēl dziļāk vēnā

Kā jūs vērtējat partijas KPV LV Saeimā iesniegto likumprojektu obligātās iepirkumu komponentes OIK atcelšanai (Grozījumi elektroenerģijas tirgus likumā), kas paredz saglabāt obligāto iepirkumu, bet atcelt piemaksas virs tirgus cenas?

Runas par to, ka OIK ir zibenīgi jāatceļ, es uztveru vienīgi kā populismu. Likumprojekts paredz piemaksu atcelšanu, kas de facto nozīmē OIK atcelšanu. Ja likumprojekta būtība ir beigt OIK, tam varētu būt nopietnas juridiskas sekas.

Vai tas varētu nozīmēt arī tiesvedības? Proti, vai godīgie investori varētu vērsties pret Latvijas valsti tiesā?

Es to neizslēdzu. To atklāti ir pauduši arī vairāki investori, kuri, balstoties uz OIK sniegtajām iespējām, ir veikuši apjomīgas investīcijas. Valstij nav jāgarantē mūžīga laime, bet tā arī nedrīkst pēkšņi fundamentāli mainīt spēles noteikumus. Svarīgākais ir saprast, kādēļ mēs runājam par OIK kā atbalstu elektroenerģijas ražošanā, kāda ir tā jēga. Pat ja lēmumi bijuši angažēti, tas nenozīmē, ka visi, kuri ir izmantojuši likumos iestrādātās tiesības, ir bijuši negodīgi.

Vai var piekrist parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumā teiktajam, ka OIK ieviešana bija Latvijas nacionālajām interesēm neatbilstoša un netika ņemta vērā iedzīvotāju maksātspēja? Bijušais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) pat paziņoja, ka no ziņojuma izriet, ka OIK ieviests pretlikumīgi, līdz ar to tas nerada tiesiskas sekas. Vai tiešām par likumu tiesiskumu lemj Saeimas deputāti, nevis tiesa?

Es domāju, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijā nav notikusi pietiekama iedziļināšanās jautājumā. Nezinu, kā deputāti ir nonākuši pie secinājuma, ka kopš 1995. gada ieviestā atbalsta sistēma atjaunojamās elektroenerģijas ražošanai ir bijusi pretlikumīga. Likumdevējs ir konsekventi pēdējos 25 gadus pieņēmis lēmumus, lai atbalstītu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem (AER). Lielākā problēma ir tā, ka vienlaikus, izmantojot OIK, tika atbalstīta arī dabas gāzes ražošana koģenerācijas stacijās, kas nebija pareizi.

Lai arī sabiedrībai ilgstoši tika stāstīts, ka OIK ir atbalsts tikai zaļajai enerģijai, tomēr tur bija arī atbalsts koģenerācijai.

Tika pieņemts lēmums, ka valstij piederošajam uzņēmumam Latvenergo šāds atbalsts ir nepieciešams. Taču tā nebija un nav zaļā enerģija. Pēdējos gados situācija ir mainījusies, un mazākā daļa no OIK ir dabasgāzes koģenerācijai, bet lielākā – AER. OIK jēga primāri ir mazināt atkarību no fosilajiem energoresursiem un atkarību no dabas gāzes importa, stiprinot Latvijas enerģētisko neatkarību. Ja raugāmies uz sagaidāmo situāciju nākotnē ar fosilajiem resursiem, tad jāsaprot, ka ir starptautiski noteikta cena par CO2 jeb tonnu ogļskābās gāzes, kas pēdējā pusotra gada laikā ir būtiski pieaugusi. Tas atstāj ietekmi uz uzņēmumiem, kas elektrības ražošanai izmanto fosilos energoresursus. Nākotnē cena par CO2 tikai pieaugs, tādēļ uzņēmējiem jau šobrīd jādomā, kā mazināt fosilo resursu izmantošanu. Minētie iemesli ir galvenie, kādēļ visas Eiropas Savienības valstis vienā vai citā veidā ir atbalstījušas vai joprojām atbalsta AER.