Trešdien notika ZZS Saeimas frakcijas un valdes tikšanās ar ZZS sadarbības partijas Latvijai un Ventspilij līderi Aivaru Lembergu. Iepriekš daži ZZS politiķi bija kritiski noskaņoti pret Lemberga turpmāko darbību Latvijas politikā, ņemot vērā, ka viņš iekļauts ASV noteikto sankciju sarakstā. Taču, cik saprotams no vēstījumiem pēc šīs tikšanās, nekāda revolūcija vai šķelšanās ZZS nav notikusi?
Lemberga kungs uzstājās ar plašu prezentāciju par savu atrašanos sankciju sarakstā. Cik sapratu, viņš tuvākajā laikā ar to un tajā esošajiem argumentiem iepazīstinās arī plašāku publiku. Par ļoti daudziem faktiem saistībā ar šīm sankcijām arī iepriekš bija bažas apvienībai, tās valdei un Saeimas frakcijai, pēc šīs sarunas nevienam no klātesošajiem šādu bažu vairāk nebija. Pamatatziņa, ko paudīšu arī saviem partijas biedriem, – ir nepieciešama plašāka informācija par sankciju argumentāciju, tajā skaitā – ko mūsu valsts augstākās amatpersonas ir teikušas šajā sakarā.
Kādi bija tie argumenti, kas gaisināja bažas?
Galvenais – mēs dzīvojam tiesiskā valstī vai ne? Ir nevainīguma prezumpcija vai kaut kāda jauna vainas prezumpcija? Ja ir fakti, tikai tad ir par ko diskutēt.
Bijusī finanšu ministre, tagad deputāte Dana Reizniece-Ozola iepriekš izteicās, ka Lembergam būtu jāpamet politika. Nu bija pārdomājusi?
Uz tikšanos ar Lembergu Reizniece-Ozola nebija atnākusi.
Reizniece-Ozola bija nākusi klajā ar šādiem izteikumiem, taču tas bija, pirms vēl Ventspils brīvosta bija izņemta no sankciju saraksta. Tajā brīdī sankcijas faktiski bija vērstas pret Latvijas valsti. Bet mēs zinām, ka jau pēc pāris dienām Ventspils brīvosta no sankciju saraksta bija izņemta ārā.
Tad var teikt, ka ZZS nav paredzama šķelšanās saistībā ar Lembergam noteiktajām ASV sankcijām?
Viedokļi partiju apvienībā ir dažādi par notikumiem, kas saistīti ar sankcijām, taču tas, ko visi atzīst, – pietrūkst kvalitatīvas informācijas, ko darīt tālāk un vai vispār šajā sakarībā ir kaut kas jādara, ņemot vērā arī to, ka jau vairāk nekā 10 gadu norisinās tiesvedība pret Lembergu par notikumiem, kas bijuši 1993. vai 1994. gadā.
No kā būtu jānāk tai informācijai, kuras trūkst?
Mums ir pieejama tikai preses relīze par personām, kuras iekļautas sankciju sarakstā. Nekā vairāk. Ne Latvijas, ne Amerikas Savienoto Valstu iestāžu lēmumu ar kaut kādiem pamatojumiem, faktiem. Arī skaidrojumi, kas bijuši, ir vien preses relīzēs vai mediju ziņās. Balstoties uz to, jūsu kolēģi mēģina spiest uz mums, lai mēs pieņemam lēmumu.
Saprotu, ka iekļaušana sankciju sarakstā vairāk ir kā neuzticības izteikšana, no kā izriet arī tālākā reakcija – neviens negrib aptraipīties, tāpēc novēršas. Lai uzticētos vai neuzticētos, jau īpaši nekādus pierādījumus nevajag – tā tāda subjektīva lieta.
Tieši tā – kā neuzticības izteikšanu ļoti daudzi šo situāciju tulko. Līdz brīdim, kad kāds hronoloģiski saliek kopā faktus, ko par šo jautājumu teikušas mūsu valsts augstākās amatpersonas.
Visu intervijulasiet avīzes Diena ceturtdienas, 9. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Meivaldis Visdrops
Lemberga stilā
Juris Muris