Žīgurs: jau kopš dibināšanas esam pasaules līmeņa spēlētājs

22. decembrī Latvenergo svinēs 80 gadu jubileju. Ar kādu sajūtu personīgi sagaidāt šo gadadienu? Ja cilvēka mūžā 80 gadi ir cienījams gadu skaits, tad uzņēmumam tas tomēr ir tāds vidējs vecums. 

Ja skatāmies uz industriālās pasaules attīstību civilizācijas vēsturē, tās ilgums ir nedaudz vairāk kā pēdējie 200 gadi. Turklāt elektrificētas industrijas vēsture ir nedaudz garāka par 100 gadiem. Svinot Latvenergo 80 gadu jubileju, var teikt, ka mūsu uzņēmums sekojis laikmetīgajām pasaules tehnoloģiju attīstības tendencēm, un tāds paliek joprojām.

Te ir tāds interesants filozofisks aspekts – ja paraugāmies uz informācijas tehnoloģijām (IT), mobilo sakaru tehnoloģijām, – vidējā vecuma paaudze ir piedzīvojusi šo tehnoloģiju agrīno stadiju pirms 20–25 gadiem un pieredzējusi, cik milzīgs progress pēdējos 20 gados ir noticis. Mums ir lieliska sazināšanās, iespēja kontrolēt gan dažādus industriālus procesus, gan mājsaimniecību iekārtas. Savukārt mūsu bērni jau kopš dzimšanas saskaras ar šīm tehnoloģijām, tieši tāpat kā mums bērnībā šķita pašsaprotami, ka kontaktligzdā ir elektrība un ka tā bijis vienmēr, gluži tāpat kā saule, ūdens un gaiss.

Tāpēc arī 80 gadi Latvenergo un Latvijas elektrifikācijas vēsturē īstenībā aizskrējuši tikpat ātri – pirmajos 45 gados tika piedzīvota strauja attīstība, tolaik jaunu tehnoloģiju ieviešana un sabiedrības sajūsma par iespēju baudīt sniegtās priekšrocības. Pēc tam attīstības temps emocionālu sajūtu līmenī samazinājās, un vairāk notika tehnoloģiju uzlabošana dažādos mērogos. Patiešām jāpriecājas, ka cilvēce atklāja elektroenerģiju un tās pielietošanas iespējas spēka piedziņai, apgaismojumam un daudzos citos procesos, jo tas ļoti veicinājis civilizācijas attīstību.

Kas ir nozīmīgākie notikumi šajos 80 gados Latvenergo un visas Latvijas enerģētikas jomā? 

Enerģētikā kopumā noteikti ir pirmās lielās spēkstacijas – Ķeguma HES – atklāšana uz Daugavas 1939. gadā, kas aizsāka industriāla mēroga elektrifikāciju. Līdz tam, protams, Latvijā bija spēkstacijas – dažāda mēroga un dažādās Latvijas vietās – Rīgā, Jelgavā, Cēsīs, Liepājā un citur. No mūsdienu viedokļa šīs spēkstacijas bija ļoti neefektīvas, tajās kā kurināmo parasti izmantoja ogles – ar ļoti zemu lietderības koeficientu un lielu izmešu daudzumu. Savukārt Daugavas spēka izmantošana bijusi Latvijas tehniski izglītotās inteliģences redzeslokā jau uzreiz pēc valsts dibināšanas. Ne velti 1924. gadā tika nodibināta Latvijas Spēka komiteja, kas izstrādāja Daugavas spēka izmantošanas plānu līdz pat 1950. gadam. Trīsdesmitajos gados tika īstenots pirmais posms, bet okupācija un Otrais pasaules karš izdarīja korekcijas šajā plānā. Taču, definējot Latvijas enerģētikas jomas galvenos stūrakmeņus, manuprāt, svarīgākais ir Ķeguma HES, kam seko nākamās spēkstacijas uz Daugavas – Pļaviņu un Rīgas HES, tad TEC-1, TEC-2. Vēlāk tika veikta abu TEC modernizācija, un pašlaik turpinās savu laiku nokalpojušo iekārtu nomaiņa visos Daugavas HES, ar mērķi nodrošināt šo agregātu darbošanos nākamos 40–50 gadus.