Kāds ir arheologa darbs – kā tas tiek plānots, ar kādiem darba rīkiem veicams, kā atklātais palīdz izzināt vēsturi? Arheoloģiskos izrakumus drīkst veikt vienīgi nozares profesionāļi, taču ikgadējās Eiropas Arheoloģijas dienās to kopā ar arheologiem var izmēģināt ikviens, kurš vēlas izzināt darba specifiku un arī praktiski iemēģināt roku senākās vēstures pētniecībā.
Tērvetes Dabas parka teritorijā objektu apzināšanas un izpētes darbu laikā atrasts unikāls ugunskapu kapulauks, aģentūru LETA informēja Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta Arheoloģijas nodaļas zinātniskais asistents un Tērvetes vēstures muzeja vadītājs Normunds Jērums.
Teju trīs metrus gara bruņurupuča čaulas pārakmeņojušās atliekas, kas sver apmēram tonnu, atrastas Venecuēlā un Kolumbijā. Automašīnas izmēra rāpulis pirms desmit miljoniem gadu dzīvoja upēs un ezeros teritorijā, kas ir tagadējā Dienvidamerikas ziemeļdaļa, vēsta The Guardian.
Izmantojot lāzeru skanēšanas tehnoloģiju, ar kuru var konstatēt objektus arī cauri koku lapotnēm, zinātnieki atklājuši ievērojamu skaitu maiju celtas struktūru. Tiek lēsts, ka pilsētā neviens cilvēks kāju nav spēris vairāk kā tūkstoti gadu, ziņo portāls IFLScience.com.
Izpētot Turīnas muzeja mūmiju, eģiptologiem izdevies atklāt līdz šim senāko iebalzamēšanas ziedes recepti un secināt, ka līķi tika iebalzamēti 1500 gadus agrāk nekā līdz šim uzskatīts.
Izanalizējot Alpu "ledus cilvēka" kuņģa saturu, zinātnieki secinājuši, ka viņa pēdējā maltīte pirms aptuveni 3500 gadiem bijusi sabalansēta, bet ar ļoti augstu tauku saturu. "Ledus cilvēka" mumificējušos ķermeni vācu tūristi 1991. gadā atrada kūstošā Alpu ledājā.
Pēc trīs sezonas ilgušiem arheoloģiskajiem izrakumiem Ēlandes salas austrumu piekrastē pētnieki secinājuši, ka aptuveni 5. gadsimtā tur noticis ārkārtīgi brutāls slaktiņš - cilvēki masveidā nonāvēti savās mājās, bēgot, turklāt nav apglabāti, bet palikuši turpat, kur pakrituši, vēsta The Guardian.