Krievijas Baltijas jūras baseina ostu vājais punkts ir konteinerkravu pārkraušana, un Baltijas valstu ostām ir virkne priekšrocību cīņā par šo kravu iegūšanu.
Vētra, kas svētdien plosās Eiropas ziemeļrietumu un centrālajā daļā, vakarā sasniegusi arī Baltijas jūru, liecina dati no meteoroloģisko novērojumu stacijām.
Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē Luksemburgā apstiprinātas nozvejas kvotas Baltijas jūrā nākamajam gadam, tostarp mencu nozvejas kvota Baltijas jūras austrumos samazināta par 92%, teikts ES Padomes paziņojumā.
Par katru mencas zvejas pagaidu pārtraukšanas dienu saistībā ar Eiropas Komisijas (EK) pieņemtiem ārkārtas pasākumiem ar mērķi samazināt apdraudējumu mencas Baltijas jūras austrumdaļas krājumiem zvejnieki varēs saņemt 39 eiro kompensāciju, paredz Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais un ceturtdien valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais noteikumu projekts par valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalsta piešķiršanas kārtību pasākumā Zvejas darbību pagaidu pārtraukšana.
Baltijas jūras Lietuvas teritoriālajos ūdeņos, netālu no ekskluzīvās ekonomiskās zonas robežām, pirmdien pamanīts liels piesārņojuma plankums aptuveni triju kvadrātkilometru platībā, otrdien paziņojis Lietuvas Vides aizsardzības departaments, kas šo informāciju saņēmis no Lietuvas Jūras spēkiem.
Lai apzinātu piesārņotās vietas, kas satur bīstamas vielas un apdraud vidi valstīs pie Baltijas jūras, 2015. gadā starp Esterjētlandes reģionālo pašvaldību un VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru (LVĢMC), kas ir viens no sešiem projekta partneriem, tika noslēgts līgums par piedalīšanos projektā Inovatīva, ilgtspējīga sanācija (INSURE - Inovative Sustainable Remediation), portālu Diena informē LVĢMC pārstāvji.
Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pasūtījuma ir izstrādāts Baltijas jūras vides stāvokļa novērtējums. Novērtējumā, kas veikts pēc 11 kritērijiem, secināts, ka jūrā ūdens kvalitāte atbilst normām un pārtikā lietojamās zivis ir drošas lietošanai uzturā, tomēr cilvēka radīto ietekmju dēļ – jūrā nonākot atkritumiem, piesārņojumam un klimata pārmaiņu ietekmē jūras vides stāvoklis kopumā nav vērtējams kā labs.
Pētījumā konstatēts, ka gada laikā Rīgas jūras līcī ieplūst aptuveni 67 000 tonnu slāpekļa, kura piesārņojums izraisa ūdenstilpju aizaugšanu un pazemina ekoloģisko kvalitāti gan iekšzemes ūdeņos, gan arī Baltijas jūrā, aģentūru LETA informēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) pārstāvis Oskars Vizbulis.
Jaunā gada otrajā dienā Baltijas jūrā plosās pamatīga vētra. Nemierīgās jūras dēļ krietni kavējās Tallink prāmis Isabelle, bet vētras spēku jūtam arī uz sauszemes - spēcīgajā vējā nolauzti koki un koku zari patraucējuši sabiedriskā transporta kustību Rīgā. Sinoptiķi prognozē, ka spēcīgs vējš un putenis vietām Latvijā turpināsies arī šonakt. Kamēr lielākajai daļai cilvēku šādi laika apstākļi mudina bez vajadzības ārpus telpām nedoties, fotogrāfiem tā ir izdevība iemūžināt tādu dabas varenības parādi, kuru mūsu platuma grādos nemaz tik bieži negadās redzēt. Fotogrāfs Kārlis šodien paviesojās pludmalē pie Daugavgrīvas mola, lai fotogrāfijās iemūžinātu vētru Baltijas jūras piekrastē, un rezultātu iesūtīja portālam Diena.lv.