Banku peļņa pērn - 289,267 miljoni eiro
Bankas pagājušajā gadā nopelnījušas 289,267 miljonus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) publicētā informācija par Latvijas banku darbības rezultātiem.
Bankas
FKTK izvērtējusi Latvijas banku biznesa modeļus; katrai noteikta individuāla uzraudzība
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir pabeigusi 12 Latvijas banku jauno biznesa modeļu izvērtēšanu, ņemot vērā pieteiktās turpmākā biznesa stratēģijas un nākotnes risku ietekmi. FKTK padome ir apstiprinājusi katrai bankai individuālu būtisko darbības rādītāju līmeni – kapitāla un likviditātes prasības, tāpat katrai bankai ir definēti individuāli uzraudzības pasākumi šim gadam, portāls Diena.lv uzzināja komisijā.
Bankām biržās neklājas labi
Negatīvā publicitāte, ko pēdējā laikā mūsu reģionā piedzīvojušas atsevišķas bankas, vedina noskaidrot, cik vispār pievilcīgs ir banku sektors, lai ieguldītu tā akcijās. No ekspertu komentāriem izriet, ka skandāli ap dažādu banku darbību ir kļuvuši par aspektu, kas ir bremzējošs sektora akciju cenu izaugsmei ne tikai Ziemeļeiropas reģionā, bet Rietumu fondu biržās kopumā. Negācijām pievienojas arī lēnākas ekonomiskās izaugsmes gaidas, kas var novest pie finanšu sektora ieņēmumu un peļņas mazināšanās, tādējādi kopējo investīciju fonu pasliktinot vēl vairāk.
Daļai Luminor Bank klientu traucēta pieeja internetbankai
Daļai Luminor Bank klientu piektdien traucēta internetbankas darbība, aģentūrai LETA apstiprināja bankā.
Bankas transformējas un ir ceļā uz jaunām nišām
Latvijas tirgus ar nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju ir vērtējams kā mazs, turklāt iedzīvotāju skaits samazinās, un tas likumsakarīgi liek uzdot jautājumu, vai viena banka (vai ārvalstu bankas filiāle) uz nedaudz vairāk par 100 000 iedzīvotāju ir daudz vai maz. Turklāt zināmā mērā par finanšu pakalpojumu sniedzēju var uzskatīt arī valsts finanšu institūciju ALTUM, kā arī dažādus finanšu jomā strādājošus nebanku uzņēmumus.
Latvijā komercbankas gatavojas emitēt ar hipotekāriem kredītiem segtas obligācijas
Finanšu ministrija sadarbībā ar Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) gatavo jaunu likumu, kas ieviesīs svaigu instrumentu, kādā veidā komercbankas varēs tikt pie papildu ilgtermiņa finansējuma – ar hipokerāriem kredītiem segtu obligāciju emisijas. Eksperti prognozē, ka jaunās iespējas varētu aktivizēt šobrīd stagnējošo kreditēšanas tirgu, sestdien informē LNT ziņas.
Balstās uz ilgtspējīgiem ieņēmumiem
Iepriekšējais gads Latvijas banku sektorā aizritēja ar nelielu trauksmes piedevu saistībā ar ABLV Bank darbības pēkšņo pārtraukšanu un nerezidentu līdzekļu aizplūšanu. Tomēr nevienu brīdi nav radušās nopietnas šaubas par banku sektora stabilitāti. Šis sektors turpina attīstību, banku ieņēmumiem pieaugot, bet pašām kredītiestādēm meklējot jaunas biznesa nišas un piedāvājot jaunus pakalpojumus.
LNT: Lauku māju un viensētu pārdevēji spiesti samazināt cenu
Neadekvāti augsto cenu dēļ bankas mēdz atteikt lauku īpašumu hipotekāro kreditēšanu, jo māju kapitālās remontēšanas apjomīgās izmaksas būtiski pārsniedz pat prognozēto nākotnes tirgus vērtību, - LNT Ziņām skaidro banku kreditēšanas speciālisti.
Banku uzraugs ar 2,2 miljoniem eiro soda LPB Bank
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome piemērojusi soda naudu 2,2 miljonu eiro apmērā AS LPB Bank par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, kā arī ir uzdevusi bankai atsaukt par finanšu noziegumu apkarošanas jomu atbildīgo valdes locekli Arni Kalveršu no amata un izteikusi minētajai personai brīdinājumu.
Arvien vairāk cilvēku uzskata, ka Latvijas komercbankām nevar uzticēties, liecina aptauja
Arvien vairāk cilvēku uzskata, ka Latvijas komercbankām nevar uzticēties, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati. Šogad augustā iedzīvotājiem tika lūgts vērtēt, vai Latvijas komercbankām var uzticēties.
Bankas kā ķīlnieki vājajai Kontroles dienesta un tiesībsargājošo institūciju sadarbībai. Intervija ar Ilzi Znotiņu
Jaunā Kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa intervijā laikrakstam Diena atzīst, ka bankas, kuras Latvijā līdz šim darbojās ar augstāka riska klientiem, faktiski varēja būt situācijas ķīlnieki vājajai Kontroles dienesta un tiesībsargājošo institūciju sadarbībai. Vienlaikus tā bija un ir arī iestāžu vadītāju atbildība par nepieciešamo kontroles sistēmu ieviešanu. Lai situāciju mainītu, Kontroles dienests un valsts pārvalde turpmāk plāno vairāk dalīties par šīs jomas stratēģiju un vīziju, dodot arī vairāk norāžu par to, kā bankām pareizi rīkoties un kādas prasības pret tām tiek izvirzītas. Znotiņa intervijā nenoliedz, ka banka arī bez tīša nodoma varēja nonākt situācijā, kur tā var tikt apsūdzēta par to, ka tā "kaut kādas lietas nav darījusi", jo ir organizētas grupas, kas sniedz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas pakalpojumus. "Ir arī virkne šo koruptīvo stāstu, kuros, protams, tikai un vienīgi banka būs tā, caur kuru tiks tunelēts šis nelikumīgais maksājums, un banka, nepazīstot šo iespējamo risku, nesaprotot par ko ir runa, var bez tīša nodoma nonākt situācijā, kur tā gala rezultātā var tikt apsūdzēta," intervijā uzsver Znotiņa.
Soli tuvāk trauksmei
Ieilgušais zemo procentu likmju laikmets, kas radās, centrālajām bankām īstenojot ekonomikas stimulēšanas pasākumus, tuvojas savai izskaņai un atsevišķās valstīs to jau ir piedzīvojis. No vienas puses, tas liecina par ekonomikas nostiprināšanos, jo monetārajām iestādēm vairs nav jābaidās par deflācijas draudiem, kuriem īstenojoties ekonomika atkal grimst krīzē, bet, no otras puses, tas draud ar jaunām finansiālām nepatikšanām.