Gada dzīvnieks - āpsis
Par 2016. gada dzīvnieku izvēlēts āpsis (Meles meles), kas ir viens no lielākajiem plēsēju kārtas sermuļu dzimtas dzīvniekiem Latvijā.
Dabas Diena
Arī ballīti vai festivālu var noorganizēt videi draudzīgu, savlaicīgi un atbildīgi plānojot
Par videi draudzīgu jeb zaļu pasākumu varam dēvēt tādu, ko organizē, ievērojot vides ilgtspējību, samazinot pasākuma laikā radīto negatīvo ietekmi uz vidi un izdarot atbildīgu izvēli. Turklāt tas jāpatur prātā ne tikai pēc pasākuma, sakopjot norises vietu, bet jau daudz agrāk - pasākuma plānošanā, kad tikai lemjam, ko, kur, kā rīkot.
Pa senā ledāja ceļu un burlaku takām
Ne velti ir teiciens, kā jauno gadu sagaidīsi, tā arī pavadīsi. Varbūt tieši tāpēc Ziemassvētku un Jaunā gada brīvdienas daudziem bijušas aktīvas, izvēloties garāku vai īsāku pārgājienu, jo gribam taču arī visu jauno gadu pavadīt aktīvi. Arī Dabas Diena kopā ar draugiem devās nelielā divu dienu pastaigā.
Ziema mežā
Beidzot klāt arī ziema, un izskatās, ka šogad to nepacietīgi gaidījuši gan cilvēki, gan daba! Lai gan Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija liecina, ka meteoroloģiskais rudens šogad sākās agri (3. septembrī), tas ļoti ilgi, ar nelieliem pārtraukumiem, braši turējās vasarīgi silts.
Kamēr būrīšos ligzdojošie putni prom, laiks uzkopt un atjaunot to mitekļus
Pa Rietumvidzemes mežsaimniecības teritoriju pie Garciema ceļš ved cauri skrajam priežu mežam, un stigu malās ik pēc 25 metriem vīd kāds putnu būrītis. Pirms diviem gadiem būrīšus izlika mežaudzē, kur tika veikta krājas kopšanas cirte. A/s Latvijas valsts meži vides eksperts Aigars Kalvāns stāsta, ka kokaudzes, kur notiek saimnieciskā darbība, piemeklē apstākļi, ko varētu dēvēt par stresu, un tāpēc ir risks, ka tajās iemetīsies kaitēkļi.
Doles sala - sargājamā, zaļā pērle Rīgas tuvumā
Mūsdienās dabas aizsardzībā risināmo jautājumu lokā ir gan cilvēki, gan daba. Kā atzīst Latvijas Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti, dabas vērtību un resursu aizsardzība un apsaimniekošana, sugu un biotopu aizsardzība, vietējo attīstības projektu un ainavu ekoloģiskā plānošana ir daļa no tiem.
Sertificēts aukstummīlis Māris Žunda: 11 minūtes āliņģī - spēks veselam mēnesim
Salīgajiem siltās ziemas ir iepriecinājums, savukārt aukstuma un sniega mīļotāji jūtas vīlušies - cik tad var to pelēko pliekanību? Latvijā ir cilvēki, kas aukstumu uzskata par izaicinājumu, kuru ir vērts pārvarēt un izmantot savā labā.
Skriešana ziemā: Aukstums nav šķērslis
Izvēloties piemērotu apģērbu un apavus, var skriet pat -20 grādu salā, šonedēļ vēstīja laikraksta Diena pielikums Dabas Diena. Raksts tapis adarbībā ar veikalu 42km.
Kadiķis: Dabā, virtuvē un mājas aptieciņā
Pirms kāda laiciņa viesojos Ziemupes kadiķaudzē, kas ir viena no izcilākajām Latvijā. Tur 2 ha platībā aug 536 dažādu formu un sugu kadiķi. Vietējie zina stāstīt leģendu - sākoties padomju varas laikiem, šajā vietā tikušas sadedzinātas Ziemupes zvejniekiem atsavinātās laivas, un kadiķi ieauguši izdedzinātajā pļavā. Kadiķaudzei ir noteikts mikroliegums, taču, kā stāsta ziemupieši, pirms gadiem tā zaļojusi krāšņāk... Dabas Diena skaidro, kādi ir īpašie apstākļi, kas tīk kadiķim.
Slapjumu mīlošs cilvēks, kam pirmajā vietā ir purvs
Latvijā amatieri spējot apgredzenot pat divus tūkstošus putnu gadā, bet citiem gandarījumu sniedz arī pieci spārnotie. "Tas ir liels prieks, kad atnāk ziņa: "Jūsu apgredzenotā lakstīgala atrasta Spānijā." Vai par upes zīriņu, kurš gredzenots Kaņiera ezerā, ziemo Dienvidāfrikā un noķerts Namībijā. Reiz pārsteigumu mums pašiem sagādāja kāds putns, kurš pa atvērtu logu ielidoja Gredzenošanas centrā, – tā bija Somijā apgredzenota svīre! Eiropā ar putnu gredzenošanu aizraujas tūkstošiem cilvēku – visvairāk Somijā, Lielbritānijā.
Dzīve uz salas Teiču purva vidū
Līdz ar pirmajiem saules stariem virs Teiču rezervāta paceļas arī dzērvju bari. Tie lido zemu un spalgi sasaucas, un putnu ir milzum daudz! Simti, varbūt pat tūkstoši? Es nevaru saskaitīt, bet ornitologi gan spēj. Teiču purvs ir Latvijā lielākā dzērvju nakšņošanas vieta pirms to došanās uz siltajām zemēm, bet tuvējie nopļautie labības lauki - galds, kur mieloties, lai uzkrātu tauku slānīti un spēkus garajam ceļam.
Mazo upju nedienas
Daba ir gudra un pati bez cilvēka palīdzības var sevi regulēt, tādējādi ekosistēma var dzīvot ilgu un laimīgu mūžu. Tāpēc cilvēkam nav jāiejaucas dabīgos procesos un nav jāārstē ekosistēma, ja tai gadījies apslimt.