Ekspedīcija pa mežonīgām Latvijas vietām izaicina un pārbauda gribasspēku
Nav retums, kad sev prasu - nu kāpēc tas bija vajadzīgs?! Kas tev lika stiept, bail pat domāt, cik kilogramu smagu mugursomu trīs dienu garumā pa nekurieni, brienot purvā, laužoties cauri brikšņiem, līdz ceļiem ūdenī ejot pa upīti, turklāt svelošā vasaras karstumā vai, gluži otrādi, baidoties aizmigt un nepamosties teltī mīnus padsmit grādu salā? Tādos brīžos apsolu sev - lai vai kā, aiziešu līdz galam, bet tad - nu nekad vairs!"Nekad vairs" parasti ilgst lielākais mēnesi… Kad tulznas sadzijušas, atkal kaut kur jābrien, jāguļ teltī, jādodas mežā, jo gribas piedzīvojumu sajūtu.

