Lai veicinātu dzimstību, Latvijā būtu jāpalielina atbalsts jaunajām ģimenēm, taču atbalsta pieaugumam būtu jābūt drīzāk graudā, nevis naudā, uzskata demogrāfs Ilmārs Mežs.
Latvija varētu izvairīties no pensionēšanās vecuma paaugstināšanas līdz 65 gadiem, par ko šobrīd sašutušas vairākas sabiedrības daļas, ja tā ļautu ik gadu valstī ieceļot vairākiem tūkstošiem imigrantu no citām valstīm, intervijā aģentūrai BNS sacīja demogrāfs Ilmārs Mežs.
Šis teiciens laikam krāšņi ilustrē divas 8.februāra presē lasītas ziņas. Centrālā Statistikas pārvalde (CSP) ziņa: "2010.gadā nabadzības riskam Latvijā bija pakļauti 19% iedzīvotāju". ES statistikas biroja Eurostat ziņa: "2010.gadā nabadzības riskam Latvijā pakļauti 38% iedzīvotāju".
Jauni cilvēki neplāno bērnus agrāk par 26 gadiem, liecina pētījums par iedzīvotāju reproduktīvo veselību, ar kuru piektdien iepazīstināja Saeimā notiekošajā konferencē par demogrāfiju.
Valsts prezidents nesen atkārtoti izteica viedokli, ka nauda nav
galvenais, ar ko varēs uzlabot Latvijas kritisko demogrāfisko
situāciju. Šai domai varētu piekrist tikai tik daudz, ka turīgajās
ģimenēs valsts naudas piešķīrums, protams, nebūs svarīgs, jo šiem
aptuveni 10% Latvijas iedzīvotāju nauda ir pietiekami. Taču
pārējiem 90% ģimeņu lielāks atbalsts no valsts ir būtisks un pat
izšķirošs faktors, lai varētu atļauties radīt bērnus.
Galvenie faktori demogrāfijas problēmas risināšanai ir finansiālā drošība un emigrējošo, īpaši gados jaunāko cilvēku, atgriešanās Latvijā, 2011. gada tautas skaitīšanas rezultātus Latvijā komentē Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas (RISEBA) Ekonomikas un biznesa institūta direktors Dr.oec. Aleksejs Nipers.
Divas trešdaļas Latvijas ģimeņu, kurās ir bērni līdz divu gadu vecumam, atzīst, ka lēmums par bērna plānošanu viņu ģimenē nekad nav skatīts no finanšu viedokļa, komentējot tautas skaitīšanas datus par Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanos un ierosinājumus par demogrāfiskās situācijas vecināšanu, norāda Swedbank Privātpersonu finanšu institūts.
Palīdzot sievietēm neizdarīt abortu, tiktu izglābti 10 000 bērniņu gadā, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja bijušais bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks (LPP/LC), komentējot pasākumus, lai uzlabotu demogrāfisko situāciju Latvijā.
Demogrāfijas problēmas Latvijā ir jārisina kompleksi un atbildība par situācijas uzlabošanu ir jāuzņemas gan valstij, gan iedzīvotājiem, sacīja Saeimas deputāts Andris Bērziņš (ZZS).
Latvijā reformas demogrāfijas veicināšanai un emigrācijas mazināšanai nedrīkst atlikt, ceturtdien intervijā LNT raidījumam 900 sekundes atzina ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, komentējot tautas skaitīšanas rezultātus.
Šodien publiskotie tautas skaitīšanas rezultāti liecina, ka Latvijā ir 2 068 000 iedzīvotāju, nevis 2 259 000 kā uzskaitīts iedzīvotāju reģistrā, kas nozīmē, ka Latvijas Universitātes profesora M. Hazana aplēses par emigrējošo iedzīvotāju skaitu izrādījušas ļoti precīzas, proti, 2000. - 2011. gadu laikā emigrācijas ietekmē iedzīvotāju skaits ir mazinājies par 190 000 cilvēku, secina Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.