Demogrāfiskā situācija ir galvenais drauds reģionu attīstībai un ir nepieciešams rūpīgi plānot resursus, pētījumā secinājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
Pastāv pamatotas aizdomas, ka pēc 2020.gada Latvijas ekonomika diemžēl izjutīs diezgan izteiktu nepieciešamību pēc papildu darba rokām, šodien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē sacīja demogrāfs Ilmārs Mežs.
Aizvadītais gads mums atnesa vēsti, ka Latvijas iedzīvotāju skaits sarucis zem diviem miljoniem, un demogrāfu prognozes rāda, ka nepatīkamās tendences turpināsies arī nākotnē. To nevēlas pieļaut viens no Nacionālās apvienības līderiem Imants Parādnieks, kurš kā Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs nācis klajā ar vairākiem pretrunīgi vērtētiem priekšlikumiem.
Ar piespiedu sankcijām demogrāfiskā situācija Latvijā neuzlabosies, nepieciešams palīdzēt tiem cilvēkiem, kuri grib bērnus, aģentūrai LETA pauda demogrāfs Ilmārs Mežs.
Dzimstība Latvijā turpina augt - šādu secinājumu var izdarīt gandrīz katru mēnesi, kad parādās jaunākie statistikas dati. Lai gan Centrālā statistikas pārvalde (CSP) šo pieaugumu saista ar to, ka šobrīd sievietes, kuras dzimušas 80.gadu beigās, sasniedz vecumu, kad sievietei dzimst pirmais bērns, tomēr speciālisti uzskata, ka liels nopelns ir pieaugušajam valsts atbalstam ģimenēm ar bērniem.
Šī gada pirmajā pusgadā Latvijā pieaudzis gan jaundzimušo, gan laulību skaits. Arī mūžībā aizgājušo skaits ir samazinājies, kas liecina par demogrāfisko rādītāju uzlabošanos salīdzinot ar pērno gadu, vēsta Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.
Latvijas iedzīvotāji ģimenē arī labvēlīgu materiālu apstākļu gadījumā vēlas tikai divus vai trīs bērnus un ar šādu scenāriju dabiskais pieaugums saglabāsies negatīvs, līdz nemainīsies iedzīvotāju vērtības, par pētījuma Ģimene – ideāls un realitāte rezultātiem secinājis konservatīvu ideju institūta Populares Latvija vadītājs Edgars Zalāns.
Dzimstības pieaugumu Latvijā būtiski ietekmējuši valsts politikas uzlabojumi, uzskata demogrāfs Ilmārs Mežs.Šā gada pirmajā ceturksnī Latvijā piedzimuši 5068 bērni, kas ir par 358 mazuļiem jeb 7,65% vairāk nekā pērn šajā laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Vienlaikus dabiskais pieaugums valstī saglabājas negatīvs.
Rīga un Pierīga bez darbaspēka importa no laukiem, kur sociāli ekonomiskās sistēmas maiņas rezultātā daudz darba vietu ir pazudušas, bet jaunradītās nespēj visiem darbspējīgajiem nodrošināt darba iespējas. Par to liecina laikraksta Dienas Bizness veiktais pētījums par darba vietu pieejamību pašvaldībās, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes datus par aizņemtajām darba vietām šā gada otrajā ceturksnī un iedzīvotāju skaitu darbspējas vecumā (15–61 gads). Aprēķinātais darba vietu pieejamības indekss tikai kārtējo reizi apliecina reģionālās attīstības svarīgo jautājumu.
Kamēr politiķi joprojām strīdas par izmaiņām vecāku pabalstu sistēmā un bērnu kopšanas pabalstā, četras dažādas māmiņas LTV raidījumam Panorāma stāsta par to, vai un cik ļoti valsts politika ietekmē izvēli par labu vēl vienam bērnam.
Otrdien, 1.oktobrī, Ministru kabinets līdz ar nākamā gada budžeta projekta atbalstīšanu vienojās par vairākiem demogrāfijas atbalsta pasākumiem 2014.gadā
Labklājības ministrijas (LM) un vairāku koalīcijas pārstāvju Saeimā panāktā vienošanās demogrāfijas jomā vairs nav šauri fiksēta tikai uz vecāku pabalstu palielināšanu, bet nekādi nemazinās jauno vecāku nevienlīdzību, integrāciju darba tirgū un iespējas turpināt izglītoties, pirmdien par panākto vienošanos izteicās labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība).