Nesenie masu nemieri Nepālā,
kas noslēdzās ar iepriekšējās
varas krišanu, kā arī vērienīgas, gan pie varas maiņas
nenovedušas protesta akcijas
tādās valstīs kā Indonēzija,
Austrumtimora un Filipīnas liek atskatīties
uz gadu seniem līdzīgiem notikumiem
Bangladešā.
Latvijas iedzīvotāji pārtikai tērē
vairāk par 23% no savas mājsaimniecības budžeta. Tas ir diezgan
daudz, taču ne tik daudz kā 1996.
gadā, kad pārtikai nācās atvēlēt
pat vairāk nekā 50% no mājsaimniecības budžeta, informē Centrālā statistikas pārvalde (CSP).
Septembrī līdz ar mācību gada sākumu un dažādiem kultūras notikumiem mūsu sabiedrības uzmanība atkal ir pievērsta latviešu valodai. Pēdējos gados ir pamanāmi centieni panākt to, lai Latvijā tiktu nostiprināta latviešu valodas lietošana publiskajā saziņā. Tāpat arī ir vērojama iestāšanās par to, ka tiem cittautiešiem, kuri gadiem ilgi dzīvo Latvijā, elementārā līmenī jāprot sazināties mūsu valsts valodā, tātad latviski.
Nedēļas vidū par nozīmīgu notikumu Tuvajos Austrumos kļuva savstarpējās aizsardzības pakta (mutual defence pact) parakstīšana starp Saūda Arābiju un Pakistānu. Pie kam, lai arī visas ietekmīgās un bagātākās Persijas līča «naftas monarhijas» un kodolvalsts Pakistānas vienošanās nianses netiek izpaustas (šādu līgumu gadījumos tā ir pieņemta prakse), publiski pieejamā informācija un abu pušu amatpersonu izteikumi liecina, ka ir noslēgta būtībā pilnvērtīga militārā alianse, kas paredz arī militāras palīdzības sniegšanu otrai pusei, ja pret to tiek vērsta agresija.
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir vienotas pozīcijā, ka valdības rosinātais valsts izdevumu samazinājums ir nepietiekams aktuālajiem šodienas izaicinājumiem, aģentūrai LETA pauduši organizāciju pārstāvji.
Pirmdien divu gadu jubileju svinēja Evikas Siliņas vadītais Ministru kabinets. Valdība, kas savā pastāvēšanas laikā jau piedzīvojusi transformāciju, šā gada sākumā nomainot atsevišķus ministrus, to skaisti nodefinējot par valdības uzrāviena plāna sastāvdaļu. Lieki atgādināt, ka visi trīs «uzrāviena plāna» procesā atlaistie ministri vismaz publiskajā komunikācijā stāstīja, ka tā arī nav sapratuši, par ko saņēmuši noraidījumu. Bet lai nu tas paliek vēsturei, kad varbūt kāds pašreizējais politiķis nolems uzrakstīt memuārus un ne par šo uzrāviena posmu vien pastāstīs daudz interesantu lietu.
Iepriekšējās nedēļas nogalē ne tikai Vācijā, bet arī daudzviet citur pasaulē tika
saspringti sekots līdzi šķietami ne īpaši
nozīmīgajām Ziemeļreinas-Vestfālenes
federālās zemes vietējām (pašvaldību)
vēlēšanām vai, konkrētāk, tam, kādu
vēlētāju atbalstu saņems nacionālkonservatīvā Alternatīva Vācijai (AfD).
Nedēļas pirmajā pusē iespaidīgus politiskos satricinājumus piedzīvoja nelielā Āzijas valsts Nepāla, kur masu nemieru laikā tika gāzta būtībā visa iepriekšējā vara, kā arī nodarīti lielu apmēru postījumi.
Patiešām interesantu apkopojumu par to, kā tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda, izveidojis Latvijas Televīzijas raidījums Kas notiek Latvijā?. Deviņi ministriju valsts sekretāru vietnieki pērn atalgojumos saņēmuši kopumā vairāk nekā 100 000 eiro, tostarp ievērojama samaksas daļa bija dažādas piemaksas, naudas balvas, prēmijas un samaksa par virsstundām, izpētījuši raidījuma veidotāji.
Lai arī nākamās Saeimas vēlēšanas būs tikai 2026. gada oktobrī, varam vērot, ka priekšvēlēšanu kampaņas jau rit pilnā sparā. Turklāt kampaņo gan parlamentā esošās opozīcijas partijas, gan valdošās koalīcijas dalībnieki – parlamentā un ārpus tā. Te gan pagaidām ir būtiska nianse, ar ko atšķiras pašreizējās «kampaņas» no tām, kas intensīvi sāksies nākamā gada vasaras izskaņā un īpaši aktīvi noritēs septembrī
