Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa un viņa
līdzgaitnieku atgriešanās pie
jautājuma par ASV kontroli pār
Dānijas pārziņā esošo Grenlandes salu, pamatojot šo prasību ar ASV nacionālās drošības apsvērumiem, pašsaprotami
ir izraisījusi sašutumu Eiropā.
Traģiskais notikums Bauskas ielā,
kur gāzes sprādziena rezultātā
divi cilvēki zaudēja dzīvību un
daudzi palika bez pajumtes, ir
aktualizējis energoresursu
drošības tēmu
Citu starptautisko notikumu dēļ šobrīd bez īpašas ievērības ir atstāta situācija Jemenā, kur pagājušā gada nogalē sākās pilsoņu kara kārtējais uzliesmojums.
Par šā gada nozīmīgāko starptautiskās politikas notikumu ir kļuvusi ASV militārā akcija, kas noslēdzās ar Venecuēlas nu jau bijušā prezidenta Nikolasa Maduro un viņa dzīvesbiedres apcietināšanu (vai nolaupīšanu – atkarībā no traktējuma) un nogādāšanu ASV tiesas priekšā, izvirzot apsūdzības narkoterorismā.
Latvijā "nabadzības riskam mazāk
pakļauti Rīgas reģionā dzīvojošie,
vairāk – Latgales iedzīvotāji". To
2025. gada nogalē paziņoja
Centrālā statistikas pārvalde
(CSP) un pavēstīja arī par to, ka
Rīga kopā ar Pierīgu nodrošina 65,8% no
Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP).
Jaunā, 2026. gada rudenī ir gaidāmas 15. Saeimas vēlēšanas. Atceroties notikumus pirms vairākām iepriekšējām vēlēšanām, ir visai ticams, ka arī šoreiz vēlēšanu tuvums ietekmēs gan politisko vidi, gan citas jomas, to vidū ekonomiku.
Nedēļas vidū (naktī no trešdienas uz ceturtdienu pēc Latvijas laika) ASV prezidents Donalds Tramps teica uzrunu, par kuru iepriekš tika prognozēts, ka tādā vai citādā veidā tiks paziņots par militāru akciju pret Venecuēlas režīmu uzsākšanu.
Diezgan simboliski vakar priekšlaicīgi tika slēgta Saeimas rudens sesija, un deputāti devās brīvdienās līdz pat nākamā gada sākumam. Simboliski tādēļ, ka kārtējā Saeimas sēdē vienā brīdī valdošā koalīcija atkal nespēja nodrošināt kvorumu.
Pēdējā gada laikā ziņu apjoms par krāpšanas mēģinājumiem un diemžēl arī sekmīgi īstenotām krāpšanām, kā dēļ apkrāptie zaudējuši gana iespaidīgas summas, tā vai cita iemesla dēļ noticot krāpniekiem, kļūst arvien lielāks. Turklāt, lai gan bankas un virkne citu uzņēmumu, «kuru vārdā» mēdz zvanīt krāpnieki, regulāri brīdina sabiedrību neuzķerties uz blēžu izliktajiem āķiem, pagaidām krāpniecības rūpals turpina pastāvēt, kas savukārt nozīmē, ka tas noziedzīgi noskaņotiem elementiem ļauj ne tikai atpelnīt šajā shēmā ieguldītos līdzekļus, bet arī vēl nopelnīt pa virsu.