Vakar Irāna Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) apsūdzēja Izraēlu 29. janvārī notikušā bezpilota lidaparātu uzbrukumā vienam no valsts militāri rūpnieciskā kompleksa objektiem valsts vidienes pilsētā Isfahānā. Uzbrukumā būtiski postījumi netika nodarīti, taču, tā kā tas notika uzreiz pēc Irānas vidienē piedzīvotās zemestrīces, atsevišķi plašsaziņas līdzekļi pasteidzās paziņot pat par liela mēroga kara sākšanos.
Mēģinot vismaz kaut kādā veidā risināt dramatisko situāciju ar nebeidzamajām rindām Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) filiālēs, kurās cilvēki spiesti pavadīt teju pusi dienas, lai noformētu pases vai ID kartes atjaunošanu, PMLP vadība Rīgas filiālēs pagarinājusi darba laiku. Tas nozīmē, ka – lai arī salīdzinoši nedaudz – palielināsies to veiksminieku skaits, kuri varēs tikt pie derīgiem personu apliecinošiem dokumentiem.
Atkal ir aktualizēta tēma, ka Rīga
atpaliek no Tallinas un Viļņas.
Igaunijas galvaspilsētā ļoti
pamanāmi attīstās kvartāli, kas
atrodas jūras piekrastē, netālu
no vecpilsētas un vērienīgās
pasažieru ostas, un pēdējā laikā šie kvartāli ir
ieguvuši patiešām modernu identitāti.
Vispirms Covid-19 pandēmija,
bet pēc tam Krievijas iebrukums Ukrainā ir lielā mērā
novērsis uzmanību no Eiropas
Savienības (ES) stratēģijas
Globālie vārti (The Global
Gateway), kurai nepelnīti tiek pievērsts ļoti
maz vērības.
Korupcija esot sērga, kas mantota no okupācijas laikiem, vakar
pēc valdības sēdes pauda
premjers Krišjānis Kariņš,
piebilstot: "... un to ir jāturpina
izskaust tur, kur to atrodam,
– korupcijas perēklis ir jāiztīra."
Kārtējā savdabīgajā atklājumā intervijā LTV ar sabiedrību padalījās premjers un ilggadējs politiķis Krišjānis Kariņš. Proti, viņš tā "visai negaidīti un pēkšņi" nonācis pie secinājuma, ka, nedaudz pārfrāzējot viņa pārdomas, ir jāmeklē risinājumi, kā mazināt birokrātijas un burta kalpu sindromu valsts pārvaldē, lai, īpaši krīzes situācijās, ļautu atbildīgajiem pieņemt operatīvus lēmumus un strauji rīkoties.
Diskusijas, kas aizsākušās par
Valsts prezidenta Egila Levita
izredzēm tikt ievēlētam uz otro
termiņu, mudina plašāk paraudzīties uz to, ko patlaban, XXI
gadsimta trešajā desmitgadē,
Latvijas sabiedrība gaida no Valsts prezidenta.
(Par E. Levita pārvēlēšanas izredzēm vērts
izlasīt Agneses Margēvičas interviju ar polittehnologu Danu Titavu 20. janvāra Dienā.)
Pēc tam, kad pagājušajā sestdienā pie Turcijas vēstniecības Stokholmā notika akcija, kuras laikā Dānijas galēji labējās, antiislāmiskās partijas Stingrais kurss līderis Rasmuss Paludans demonstratīvi sadedzināja Korānu, iespēja, ka Zviedrija un arī Somija tuvāko mēnešu laikā oficiāli pievienosies Ziemeļatlantijas aliansei, ir kļuvusi atklāti mazticama.
Daudzkārt dzirdēti stāsti par Austrumu tirgus principiem, proti, ka pārdevēja sākotnēji nosauktā cena noteikti nav "akmenī iecirsta" un tas patiesībā ir sākums azartiskam kaulēšanās procesam, līdz abas darījuma puses nonāk līdz cenai, kas apmierina pircēju un nerada zaudējumus pārdevējam.