Situācija ir sarežģīta, taču pesimistu prognozes nav piepildījušās. Šāds secinājums rodas, raugoties uz Centrālās statistikas pārvaldes publiskotajiem datiem, kas raksturo mūsu valsts ekonomiku un sabiedrības labklājību.
Satversmes aizsardzības biroja
(SAB) darbības pārskats par 2022.
gadu (vismaz tā publiskojamā
daļa, kas sarūmējusies 40 lappusēs) ir principā gandrīz pilnīgi
veltīts Krievijas agresīvās politikas
radītajam apdraudējumam reģionā un tās
iebrukumam Ukrainā. Bet ir nianses, kuras
gribētos iztirzāt plašāk.
Indijas galvaspilsētā Ņūdeli aizvadītā 20
ekonomiski attīstītāko jeb G20 valstu
ārlietu ministru tikšanās kļuva par
kārtējo cīņu lauku starp rietumvalstu
un attīstības valstu politiķiem.
Nesen plašu uzmanību piesaistīja ekonomģeogrāfa Jāņa
Turlaja paustais Latvijas Radio
raidījumā Krustpunktā, ka
"dzīvot laukos ir zināmā mērā
ekskluzīvi".
Iepriekšējās nedēļas nogalē Ķīna publiskoja savu konflikta Ukrainā noregulējuma plānu. Dokuments sastāv no 12 vispārīgiem punktiem, bet tā galvenais vēstījums ir par nepieciešamību abām pusēm pārtraukt karadarbību un sākt sarunas bez iepriekšējiem priekšnosacījumiem.
Pagājušajā nedēļā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš intervijā LTV, komentējot Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) brīdinājumu par pedagogu iespējamo streiku aprīlī, pauda aicinājumu – meklējot risinājumus pedagogu nodarbinātības jautājumos, LIZDA sarunās ar valdību varētu mazāk nākt ar kareivīgu, bet vairāk ar produktīvu stāju.
Valdības un, plašāk raugoties, valsts pārvaldes attieksme pret uzņēmējiem, tāpat kā uzņēmēju attieksme pret valsts sektoru, mēdz izpausties visai daudzveidīgi.
Krievijas izvērstās karadarbības
Ukrainā dēļ maz uzmanības
pēdējās dienās tika pievērsts
notikumam, kas jau ir atstājis
un turpinās atstāt ietekmi uz
dažāda mēroga ģeopolitiskajiem procesiem, – Irānas prezidenta Ebrāhīma Raisī oficiālajai vizītei Ķīnā, pirmajai
pēdējo 20 gadu laikā.
Piektdien, 24. februārī, apritēs gads kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Mums Latvijā šis gads ļāvis lepoties ar sabiedrības vairākuma spēju būt vienotam, atbalstot Ukrainu, un ir arī ļāvis ieraudzīt daudzu citu valstu solidarizēšanos ar Ukrainas nāciju.
Nekādā mērā neapšaubot, ka
Saeimas lēmums par pilnīgu
pāreju uz mācībām latviešu
valodā bijis vienīgais pareizais, kas caur īslaicīgām
grūtībām pieliks punktu
valstij bīstamajai divvalodības uzturēšanai,
nevar neatzīt, ka šīs politikas ieviešana ir
neskaidra un rada bažas.
Krievijas prezidents Vladimirs
Putins, vakar sakot runu valsts
Federālajai sapulcei (Krievijas
parlamenta abu palātu deputātiem un valsts augstākajām
amatpersonām, kā arī lūgtajiem
viesiem), lika saprast, ka Maskava ir gatava kā
ilgai karadarbībai Ukrainā, tā ilgstošai ģeopolitiskai konfrontācijai ar Rietumiem.