Latvijas Banka pagājušajā nedēļā, no 30.jūlija līdz 5.augustam, pārdodot latus, nopirkusi 1,9 miljonus eiro (1,33 miljonus latu), liecina Latvijas Bankas sniegtā informācija.
Šā gada 1. pusgadā kopumā no apgrozības tika izņemts 251 000 viltotu eiro banknošu. Kopējais no apgrozības izņemto viltoto banknošu skaits laikā no janvāra līdz jūnijam bijis par 15,2% mazāks nekā 2011. gada atbilstošajā periodā, portālu Diena.lv informēja Latvijas Bankā.
Ikviens nozīmīgs solis turp, šurp vai atpakaļ ekonomiskās politikas jomā, it īpaši jau lēmumi, kas var ietekmēt cenas, Latvijā līdz nākamā gada martam jāaplūko arī caur eiro ieviešanas prizmu (protams, pieņemot, ka šaubas par pievienošanās eirozonai lietderību ir nepamatotas).
Igauņu optimisms par eiro gājis mazumā, jo pieauguši viņu ikdienas tēriņi, turpretim uzņēmēju sajūtas ir tieši pretējas - viņiem mazinājušās izmaksas un auguši ieņēmumi. Galvenokārt gan ne iekšējā tirgus, bet sekmju ārvalstu tirgos dēļ.
Uzklausot igauņu viedokļus par to, kā mainījusies viņu dzīve kopš eiro ieviešanas, Diena mūsu ziemeļu kaimiņvalstī pārliecinājās - igauņu sajūsmas pilnā eiroeiforija noplakusi. Ekonomiskā krīze Grieķijā radījusi bažas, vai nenāksies dzīvot pieticīgāk, lai sniegtu palīdzību Dienvideiropai.
Referendums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā notika 2003. gada 20. septembrī. Šodien ir izplatīts viedoklis, ka tas vienlaikus esot bijis arī referendums par eiro ieviešanu, to proponē arī premjers. Citi, piemēram, ZZS politiķi, to apstrīd, solot referendumu par eiro ieviešanu.
Eiro ieviešana Latvijas nodokļu maksātājiem izmaksās 384 miljonus latu, secināts finanšu konsultācijas uzņēmuma Laika stars pētījumā Eiro - drauds ekonomikai vai tās veicinātājs.
Latvija 2003.gada referendumā par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) nobalsoja arī par pievienošanos eiro zonai, un vienīgais jautājums ir par to, kad tas notiks, šādu viedokli pauda Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš.
Ideja rīkot tautas nobalsošanu par eiro ieviešanu Latvijā, kas nākusi no opozīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), citu Saeimā ievēlēto politisko spēku atsaucību pagaidām negūst.
"Ir eksistējošās prasības konverģences kritērijiem uz ilgtspējības bāzes. Jūs zināt tos visus. Un valstis, kas atbilst šiem kritērijiem, tiek vairāk nekā sveiktas pievienoties klubam," akcentē Asmusens.
Pēc eiro ieviešanas Latvijā iedzīvotāji uz eiro monētām vislabprātāk vēlētos redzēt tādus pazīstamus simbolus kā Brīvības piemineklis, Sprīdītis un Vecrīgas torņu siluets, atklāj sabiedrisko attiecību aģentūras Hill+Knowlton Strategies veiktais pētījums. Tāpat vairāk nekā divas trešdaļas aptaujāto uzskata, ka Latvijai būtu jāveido individuāls dizains katra nomināla eiro monētai.