Eiropas Komisijas (EK) pilnvaras, kontrolējot eirozonas valstu budžetus, būs pakļautas parlamentārajai kontrolei, paredz otrdienas Eiropas Parlamenta (EP) balsojums.
Eiropa iztērējusi miljardiem eiro, glābjot finanšu grūtībās nonākušās bankas, taču ir pamats domāt, ka šajā procesā varētu būt zaudēta vesela jauniešu paaudze, izteicies Eiropas Parlamenta (EP) prezidents Martins Šulcs.
9.aprīlī Eiropas
Parlamentā Briselē tiks demonstrēta spēlfilma Sapņu komanda 1935. Pirmizrādē piedalīsies
filmas režisors Aigars Grauba un producents Andrejs Ēķis, lai klātesošos
iepazīstinātu ar filmas tapšanas procesu.
Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājs Martins Šulcs ceturtdien paziņoja, ka deputāti sāks sarunas par nākamo Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa budžetu tikai tad, kad dalībvalstis vienosies, kā segt 17 miljardu lielo iztrūkumu šī gada budžetā.
Briseli sasniegušas jau pavisam konkrētas diskusijas par Latvijas pievienošanos eirozonai. Otrdien Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komitejā notiks viedokļu apmaiņa starp deputātiem un Latvijas finanšu ministru Andri Vilku, kā arī Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču par Latvijas gatavību pievienoties eirozonai, vēsta Latvijas radio.
Otrdien, 25. februārī, Briselē Eiropas Parlamenta (EP) Ekonomikas un monetāro lietu komitejā notiks viedokļu apmaiņa ar Latvijas finanšu ministru Andri Vilku un Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču par Latvijas gatavību pievienoties eirozonai, portālu Diena.lv informēja EP.
Otrdien, 25. februārī, Briselē Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komitejā notiks viedokļu apmaiņa ar Latvijas Republikas finanšu ministru Andri Vilku un Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču par Latvijas gatavību pievienoties eirozonai.
Eiropas Līgumi paredz, ka valstīm ar mazāku iedzīvotāju skaitu pienākas proporcionāli lielāks Eiropas Parlamenta (EP) deputātu skaits. Konsekventi ievērojot šo principu, Latvijai arī pēc Horvātijas pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) pienāktos deviņas vietas EP, uzskata Sandra Kalniete (Vienotība).
Nodoms samazināt Latvijai atvēlēto Eiropas Parlamenta (EP) deputātu skaitu par vienu parlamentārieti, atsaucoties galvenokārt uz iedzīvotāju skaita samazināšanos ir pilnībā nepamatots un vienlīdz liecina gan par Latvijas partneru Eiropas Savienībā (ES) attieksmi pret mūsu valsti, gan arī var izraisīt tālejošas un Latvijai ļoti nepatīkamas sekas – balsu skaita ES Padomē samazināšanu, uzskata EP deputāts Roberts Zīle (VL!/TB/LNNK).
Eiropas Parlamenta Konstitucionālo lietu komiteja šodien atbalstīja ziņojuma projektu "Par Eiropas Parlamenta sastāvu 2014. gada vēlēšanu perspektīvā", kas cita starpā paredz Latvijas deputātu skaita samazināšanu Eiropas Parlamentā no deviņiem līdz astoņiem. Roberta Zīles un citu Latvijas deputātu priekšlikumi, kas novērstu Latvijas pārstāvniecības sarukšanu Parlamentā, tika noraidīti.
Otrdien Eiropas Parlamenta (EP) Konstitucionālā komiteja balsoja par eiroparlamentāriešu skaita izmaiņām pēc nākamajā gadā plānotajām vēlēšanām. Komitejas atbalstītais priekšlikums paredz, ka Latvijai nākamajā sasaukumā deputātu skaits saruktu no pašreizējiem deviņiem līdz astoņiem eiroparlamentāriešiem, informē EP Eiropas Tautas partijas grupas Preses dienests.
Lai arī Eiropas Savienības (ES) līderi piektdien spējuši panākt vienošanos par bloka daudzgadu budžetu, tā apstiprināšana Eiropas Parlamentā (EP) varētu saskarties ar sarežģījumiem, tam jau paužot neapmierinātību ar vēsturē pirmo ES izdevumu plāna samazinājumu.