Iestāšanās Eiropas monetārajā savienībā Latvijā tika reklamēta pat "kā nokļūšana uz kuģa, kur dala dažādus labumus", solot gan strauju ārējās tirdzniecības apjomu pieaugumu, gan ekonomisko izaugsmi.
Nesenie ziņojumi par Eiropas monetārās savienības tautsaimniecības attīstību nav pārāk iedvesmojoši. Saskaņā ar statistikas datiem šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, eirozonas ekonomiskais pieaugums ir sarucis līdz 1,1%, tādējādi sasniedzot savu pēdējās piecgades sliktāko rādītāju. Arī turpmākā situācijas attīstība nešķiet pārāk daudzsološa, kas neizslēdz iespēju, ka valūtas zonas ekonomiskais pieaugums krītas līdz nullei.
Pagājušā gada labvēlīgā tautsaimniecības konjunktūra pasaulē ir bijusi veicinoša eirozonas valdību kopējam parāda apjoma samazinājumam pret ekonomikas apjomu. Kā liecina Tradingeconomics dati, pagājušajā gadā eirozonas valdību kopējais parāds pret iekšzemes kopproduktu (IKP) ir sarucis par 2 procentpunktiem – līdz 85,1%.
No otrdienas eirozonā apgrozībā nonāks jaunās Eiropas sērijas 100 un 200 eiro banknotes, aģentūru LETA informēja Latvijas Bankā. Jaunās sērijas 100 un 200 eiro banknošu izmēri atšķirsies no līdz šim apgrozībā esošajām, proti, tās būs nedaudz - par pieciem milimetriem - šaurākas. Jaunās sērijas 100 eiro banknotes būs 147 milimetrus garas un 77 milimetrus platas, bet 200 eiro banknotes būs 153 milimetrus garas un 77 milimetrus platas.
Eirozonas finansiālais stāvoklis ir labāks, nekā pirms desmit gadiem, taču tas nav pietiekami spēcīgs, lai pietiekami labi pārciestu vēl vienu ekonomikas krīzi, ceturtdien paziņoja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarda.
Vairums eirozonas dalībvalstu nākamajā mēnesī pārtrauks laist apgrozībā 500 eiro banknotes saistībā ar bažām, ka tās bieži tiek izmantotas nelegālos skaidras naudas darījumos.
Zemas procentu likmes un vērienīgas finanšu injekcijas pēckrīzes periodā ļāvušas eirozonas valstīm atgriezties pie ekonomiskās izaugsmes, veicinot arī Latvijas eksportējošo uzņēmumu finanšu rādītāju uzlabošanos un vienlaikus sekmējot labklājības līmeņa celšanos arī mūsu valsts sabiedrībā kopumā. Tomēr pēc iespaidīgā "uzrāviena" pērngad šogad eirozonas ekonomiskās izaugsmes tempi ir ievērojami sarukuši.
Vācijas kanclere Angela Merkele sacījusi, ka ir lielā mērā atvērta Francijas prezidenta Emanuela Makrona plāniem īstenot reformas Eiropas Savienības (ES) migrācijas un aizsardzības politikā, bet mazākā - attiecībā uz viņa ieceri stiprināt eiro.