Francijas un Vācijas finanšu ministri sestdien solīja līdz Eiropas Savienības (ES) samitam jūnijā izstrādāt kopīgu eirozonas reformu plānu, neskatoties uz atšķirībām abu valstu redzējumā par bloka nākotni.
Pēdējā laikā ekonomikas analītiķu komentāri ir pozitīvi ne tikai par pašreizējo ekonomisko sniegumu, bet arī par Eiropas monetārās savienības nākotnes perspektīvām, lai gan prognozēs ir saskatāmas norādes par to, ka valūtas zonas tautsaimniecības izaugsme varētu kļūt lēnāka.
Eirozonā šis gads noslēgsies ar desmitgades straujāko ekonomikas izaugsmi, proti, reālais IKP pieaugums tiek prognozēts 2,2% apmērā, kas ir ievērojami vairāk nekā tika sagaidīts pavasarī - 1,7%, liecina Eiropas Komisijas (EK) publicētā rudens ekonomikas prognoze.
Privātā sektora ražošanas un pakalpojumu aktivitāti raksturojošais indekss Purchasing Managers Index (PMI) eirozonā šā gada oktobrī samazinājies līdz 56 punktiem salīdzinājumā ar 56,7 punktiem septembrī, tādējādi reģistrēts nedaudz mazāks kritums par sākotnēji lēsto, liecina jaunākie tirgus izpētes uzņēmuma Markit dati.
Eirozonas ekonomiskās pārliecības indekss (ESI) šā gada oktobrī palielinājies līdz 114 punktiem salīdzinājumā ar septembra koriģēto rezultātu 113,1 punkta apmērā, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš 2001.gada janvāra, liecina Eiropas Komisijas (EK) jaunākie dati.
Eirozonas bankas sagaida, ka trešajā ceturksnī turpinās pieaugt kreditēšanas pieprasījums saistībā ar kredītu standartu mīkstināšanu, liecina otrdien publiskotie Eiropas Centrālās bankas (ECB) aptaujas rezultāti.
Lietuva ir atvērta diskusijām par Francijas prezidenta Emanuela Makrona ierosinājumu izveidot eirozonas finanšu ministra amatu un vienotās valūtas zonai veidot atsevišķu budžetu, paziņoja Lietuvas finanšu ministrs Viļus Šapoka, norādot, ka pašlaik gan šis nav vissteidzamākais jautājums.
Vācijas kanclere Angela Merkele ceturtdien paziņojusi, ka ir atvērta Francijas prezidenta Emanuela Makrona idejai par eirozonas finanšu ministra amata un budžeta izveidošanu.
Eirozonai ir vajadzīgs savs parlaments un budžets, lai ierobežotu nevienlīdzību bagātāko un trūcīgāko dalībvalstu starpā, kas blokam draud ar sašķelšanos, pirmdien Polijas laikrakstā "Rzeczpospolita" publicētajā intervijā norādīja Eiropas Savienības (ES) ekonomikas komisārs Pjērs Moskovisī.
Francija un Vācija vēlas paātrināt eirozonas integrāciju, pirmdien paziņojis Francijas ekonomikas ministrs Bruno Lemers, piebilstot, ka divpusējā darba grupā tiks apspriesti konkrēti priekšlikumi procesa sākšanai. "Mēs runājam par progresu eirozonas integrācijā jau gadiem, bet lietas nevirzās uz priekšu gana ātri," sacīja Lemers, piebilstot, ka viņu mērķis ir paātrināt šo procesu.
Eiropas Komisijas (EK) jaunākās ekonomikas prognozes liecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs straujāka nekā Igaunijā, bet nedaudz lēnāka nekā Lietuvā. EK pirmdien publicētās jaunākās prognozes rāda, ka pēc tam, kad pērn Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 1,6%, šogad tas pieaugs par 2,8%, bet nākamgad - par 3%. Lietuvā, atbilstoši EK prognozēm, IKP pērn pieauga par 2,2%, šogad ekonomikas izaugsme būs 2,9%, bet nākamgad tā palēnināsies līdz 2,8%. Savukārt Igaunijā ekonomikas izaugsme 2016.gadā bijusi 1,1%, šogad būs 2,2%, bet nākamgad - 2,6%.
Eirozonas amatpersonas otrdien paziņoja, ka tās apstiprinājušas 2,8 miljardu eiro piešķiršanu Grieķijai no valsts trešās glābšanas programmas, jo valsts spēju nodrošināt nepieciešamās reformas.
