Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +6 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 18. aprīlis
Laura, Jadviga

ES fondi

Ziņojums: Šogad no ES fondiem neatbilstoši iztērēti 765 600 eiro

Šā gada pirmajā pusgadā no Eiropas Savienības (ES) fondiem neatbilstoši iztērēti 765 600 eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais ziņojums par ES fondiem. FM norādīja, ka 2018. gada pirmajā pusgadā ES fondu līdzfinansētos projektos kopumā konstatētas 77 neatbilstības par 765 600 eiro, kas ir par 11% vairāk, nekā attiecīgajā laika posmā pērn. Lielāko daļu jeb 95% no neatbilstībām Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) konstatējusi iesniegto maksājuma pieprasījumu un to pamatojošo dokumentu pārbaudēs.

Eksperts: ES fondi būs pieejami arī turpmāk, bet nauda jāiegulda inovācijās un zaļajā domāšanā

Pēc 2020. gada Latvijai būs pieejami Eiropas Savienības (ES) fondi, bet tie jāiegulda inovācijās un zaļajā domāšanā, aģentūrai LETA norādīja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja vietnieks Andris Kužnieks. Viņš atzina, lai gan vēl pavisam nesen Latviju pāršalca runas, ka ES finanšu atbalsts nākamajā plānošanas periodā, proti, no 2020. gada būs niecīgs, vai pat tā nebūs vispār, nu redzam, ka bažām nav pamata.

Junkera solītie 315 miljardi Eiropas ekonomikā investēti

Par Eiropas fondu pieejamību, to, kā Latvijas uzņēmēji izmantojuši un izmanto dažādos finanšu instrumentus un kas šajā ziņā sagaidāms nākotnē – ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieku Mārtiņu Zemīti sarunājas Romāns Meļņiks.

Vai uz Latvijas ceļiem būs dzīve pēc 2020. gada?

Transporta attīstība ir radījusi objektīvas satiksmes problēmas pilsētās visā pasaulē, arī Latvijā, un to rašanās iemesls ir straujais transporta līdzekļu skaita pieaugums. Ceļu pārslogotība ir visaktuālākā problēma, plānojot brauciena laiku, jo tā ietekmē kopējo pārvadājuma laiku un līdz ar to izmaksas, kas loģistikas nozares uzņēmumiem ir īpaši būtiski. Pārvadājuma laiku būtiski ietekmē arī ceļu kvalitāte, kas Latvijā izsenis bijis sāpīgs temats. Bez kvalitatīviem ceļiem nav iespējama pārvadājumu efektivitātes kāpināšana, kas ekonomikas globalizācijas apstākļos ir viens no galvenajiem loģistikas attīstības virzieniem.

Būtisks izaicinājums – finansējums ceļiem pēc 2020. gada

2018. gadā grants ceļu remontiem plānots novirzīt vēsturiski lielākās investīcijas – 35 miljonus eiro –, kas tādējādi ļaus sakārtot vietējās nozīmes autoceļus 400 kilometru kopgarumā. "Šis gads būs rekordists finansējuma grants autoceļiem ziņā – ir paredzētas vēsturiski vislielākās investīcijas vietējos autoceļos, kas līdz šim ir bijuši pabērna lomā," ikgadējā ceļinieku konferencē Valsts ceļu tīkla nākotne: iespējas un izaicinājumi pauda satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Eiropas Savienības fondu nozīmi mēdz pārspīlēt

Ekonomistu aprindās ik pa laikam tiek uzdots retorisks jautājums par to, kāda varētu būt Latvijā dzīve pēc tam, kad beigsies šis Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periods. Ik pa laikam izskan visai drūmas atziņas par varbūtējas ekonomiskās krīzes atnākšanu. Tomēr vienlaikus dzirdams viedoklis, ka ES fondu pienesums pašreizējā ekonomiskajā izaugsmē nav tik liels, lai saimnieciskā dzīve bez tiem Latvijā apstātos.

Alojā iestrēgusī kvotu nauda

Kad pirms vairāk nekā gada Saeima pēdējo reizi pēc politiķu ieskatiem dalīja tā dēvēto kvotu naudu sev pietuvinātām pašvaldībām, Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) bija izvēlējusies to paredzēt pamanāmiem projektiem, ar ko pievērst uzmanību pašvaldību vēlēšanu gadā. Taču Alojas novadā, kur toreiz pie varas bija citi politiskie spēki, joprojām ir "iestrēguši" pēc Nacionālās apvienības iniciatīvas piešķirtie 10 766 eiro Kārļa Zāles pieminekļa atgriešanai Alojā. Salīdzinot ar lielu daļu savulaik dalīto "deputātu kvotu", šī summa nav liela, un ar to arī nepietiktu, lai īstenotu projektu, kam tā bija paredzēta.

Eksporta devums un ES fondu nauda stutē arī patēriņu un kopējo labklājību

Latvijas tautsaimniecības dzenskrūve turpina uzņemt apgriezienus, ļaujot tautsaimniecībai augt aizvien straujākā tempā. Ekonomikas galvenais indikators – valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) – šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn audzis par 5,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums. Savukārt, ja runājam par ekonomiskās izaugsmes ātrumu, tas ir vēl straujāks, jo IKP izmaiņa pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem (respektīvi, vērtējot ekonomikas tempu, atrēķinot brīvdienu faktoru) gada izteiksmē sasniedz 6,2%. Abi rādītāji uzrāda straujāko tempu kopš 2012. gada pirmā ceturkšņa, kad tautsaimniecībā bija vērojams straujš atlēciens pēc finanšu krīzes iepriekšējās desmitgades izskaņā.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide