Pašreizējā Eiropas parādu krīze ir uzskatāma par "iespēju", pārliecināts ir bijušais Vācijas kanclers Helmūts Kols, norādot, ka tā apliecina nepieciešamību pēc "vairāk Eiropas".
Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Standard & Poor's (S&P) pirmdien pazemināja Grieķijas reitingu no spekulatīva reitinga CC līdz "selektīvam defoltam", ņemot vērā Grieķijas vienošanos ar tās parāda vērtspapīru turētājiem par parāda samazināšanu. S&P paziņoja, ka reitings pazemināts šīs vienošanās nosacījumu dēļ.
Kļuvušās zināmas prasības, kādas izpildot Eiropas Savienība (ES) ir gatava piešķirt Grieķijai 130 miljardus eiro lielu aizdevumu, lai novērstu valsts defoltu: 38 prasības paredz ne tikai ievērojamus ekonomiskos pārkārtojumus un izmaiņas valsts nodokļu sistēmā, bet arī radikālu tiesu sistēmas reformu, vienota zemes reģistra, centralizētas medicīniskās apdrošināšanas sistēmas izveidi un virkni citu pārkārtojumu, raksta Financial Times.
Šveicē pēc Grieķijas varas institūciju prasības ir bloķēti 158 miljonu eiro (111 miljonu latu) lieli noguldījumi, ko Cīrihes fondu pārvaldes kompānijā bija uzkrājis Atēnās strādājošs grieķu uzņēmējs Lavrentis Lavrentiadis, kurš pie savas turības tika, darbojoties ķimikāliju biznesā.
Pēc tam, kad eirozonas finanšu ministri vienojušies Grieķijai piešķirt nākamo aizdevuma daļu, izskan dažādi viedokļi par to, uz cik ilgu laiku valsts problēmas būs atrisinātas. Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība), kurš otrdien Briselē piedalījās Eiropas Savienības finanšu ministru sanāksmē, sacīja, ka visticamāk Grieķijas bankrots ir neizbēgams, ziņo Latvijas Radio.
Grieķijas laikraksti Briselē pieņemto lēmumu valstij piešķirt otru aizdevuma programmu otrdien sagaidīja ar dalītām emocijām, norādot uz bargiem taupības pasākumiem, kas valsti sagaida apmaiņā pret to.
Grieķijai līdz februāra beigām ir jāgarantē vairāku nosacījumu izpilde, lai tā varētu saņemt starptautisko aizdevumu, par kuru otrdienas rītā vienojās eiro zonas finanšu ministri, paziņoja eiro grupas vadītājs Luksemburgas premjerministrs Žans Klods Junkers.
Eiro zonas valstu finanšu ministri otrdienas rītā sanāksmē Briselē apstiprināja jauna starptautiskā aizdevuma piešķiršanu Grieķijai 130 miljardu eiro (91,4 miljardu latu) apmērā, pavēstīja vairāki ziņu avoti.
Grieķijai būtu jāpārstāj nodarboties ar grēkāžu meklēšanu ārvalstīs, un tā vietā Atēnām vairāk enerģijas vajadzētu veltīt tautsaimniecības problēmu risināšanai, šādu pārliecību svētdien austriešu laikrakstā Kurier publicētajā intervijā paudusi Eiropas Savienības (ES) tieslietu komisāre Viviana Redinga.
Vācija un Itālija ir pārliecinātas, ka eirozonas finanšu ministri pirmdien notiekošajā sanāksmē apstiprinās jaunās palīdzības programmas piešķiršanu Grieķijai, tādējādi palīdzot problēmu nomāktajai valstij izvairīties no maksātnespējas.
Nīderlandes finanšu ministrs Jans Kēss de Jāgers ceturtdien brīdināja, ka finanšu līdzekļu piešķiršana no otrās aizdevumu programmas Grieķijai varētu tikt aizkavēta un izmaksāta vien pēc aprīlī paredzētajām vēlēšanām.
Eirozonas finanšu ministru padomes jeb tā dēvētās Eirogrupas vadītājs Žans Klods Junkers trešdien paziņoja, ka Grieķijai nepieciešams pieņemt ciešu Eiropas Savienības (ES) uzraudzību, ja tā vēlas nākamnedēļ panākt vienošanos par starptautiskā aizdevuma saņemšanu, neskatoties uz jau iepriekš prasīto pasākumu apstiprināšanu.