Grieķija svētdien
sākusi sarunas ar starptautiskajiem kreditoriem, solot īstenot nepieciešamās
reformas, lai saņemtu kārtējo aizdevuma programmas maksājumu.
Laikā, kad vairākas eirozonas valstis cīnās ar parādu krīzi un Eiropas Savienības vadība cenšas meklēt visefektīvākos risinājumus šīs krīzes pārvarēšanai, bieži vien izskan viedokļi par to, ka vājākajām eirozonas dalībvalstīm, piemēram, Grieķijai, no vienotās valūtas vajadzētu atteikties. Daži eksperti uzskata, ka eirozonu vajadzētu pamest tieši Eiropas spēcīgākajai ekonomikai Vācijai, turklāt arī jaunākās sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka liela daļa Vācijas iedzīvotāji šādu rīcību atbalstītu, vēsta Latvijas Radio.
Starptautiskie aizdevēji apņēmušies palikt Grieķijā tik ilgi,
cik nepieciešams, lai palīdzētu parādu māktajai valstij izpildīt
aizkavējušos taupības pasākumus. Grieķija, saņemot aizdevumu,
solīja īstenot plašas reformas, lai samazinātu budžeta deficītu,
taču nav steigusies ar solītā izpildi, saniknojot eirozonas
līderus. Aizdevējiem jāizlemj, vai Grieķijai piešķirt kārtējo
maksājuma daļu no 130 miljardu eiro (91,36 miljardi latu) lielā
aizdevuma, bez kura valsts pietuvosies bankrota slieksnim un varētu
būt spiesta atteikties no eiro.
Jābeidz lolot ilūzijas, ka Grieķija spēs atrisināt savas problēmas, atrodoties eirozonā, savu personīgo viedokli šorīt intervijā Latvijas Radio pauda finanšu ministrs Andris Vilks (V).
Jābeidz lolot ilūzijas, ka Grieķija spēs atrisināt savas problēmas, atrodoties eirozonā. Šādu savu personīgo viedokli intervijā Latvijas Radio pauda finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība).
Arvien pesimistiskāk izskan prognozes, vai Grieķija septembrī
saņems kārtējo starptautiskā maksājuma daļu, kam jāglābj valsti no
bankrota. Grieķija iekavējusi aizdevējiem solītos taupības
pasākumus, lielākoties pateicoties pēcvēlēšanu politiskajam haosam
un rūkošajai valsts ekonomikai. Otrdien Atēnās ieradās par troiku
dēvētie kreditori - pārstāvji no Eiropas Savienības (ES),
Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Centrālās bankas (ECB)
-, lai izvērtētu Grieķijas progresu un lemtu, vai valstij piešķirt
kārtējo maksājumu no 130 miljardu eiro (91,36 miljardu latu) lielā
aizdevuma.
Dziļā ekonomiskajā un sociālajā krīzē iestigušajā Grieķijā
pēdējos gados ir pastiprinājušies vardarbīgi uzbrukumi imigrantiem
no Āfrikas un Āzijas. Jo īpaši aktīvi dažādi homofobiski un
rasistiski noskaņoti grupējumi kļuva pēc galēji labējās ekstrēmistu
partijas Zelta rītausma panākumiem pagājušajā mēnesī
notikušajās parlamenta ārkārtas vēlēšanās, kurās līdz šim
marginālais politiskais spēks ieguva 18 mandātu likumdevējā.
Grieķijas koalīcijas valdība trešdien atkārtoti apliecināja vēlmi panākt izmaiņas starptautisko kreditoru pieprasītajā taupības programmā. "Mūsu plāns ir sākt jaunas sarunas" par taupības plānu, pēc premjerministra tikšanās ar koalīcijas partneriem sacīja valdības pārstāvis.
Latvijas sieviešu
basketbola izlase 2013.gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra otrā apļa
trešajā mačā sestdien izbraukumā ar rezultātu 49:63 (11:13, 9:21, 15:18, 14:11)
zaudēja Grieķijas valstsvienībai, līdz ar to apgrūtinot savas izredzes kvalificēties
finālturnīram.
Grieķijas
premjerministrs Amtonis Samars, piektdien izklāstot parlamentā savas valdības
programmu, pavēstīja, ka šodien lūdzis Eiropas savienību (ES) un Starptautisko
Valūtas fondu (SVF) dod divu gadu ilgu atelpu aizdevuma programmas nosacījumu
izpildei. Apmaiņā Samars apsolījis, ka viņa jaunizveidotā valdība
ievēros fiskālo disciplīnu, kas no tās tiek prasīta.