Grieķijas ekonomika šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, samazinājusies par 6,2%, teikts pirmdien publiskotajā valsts statistikas biroja paziņojumā.
Grieķijā meža ugunsgrēks izcēlies slavenajā Atona kalnā - autonomajā mūku republikā valsts ziemeļos - un, liesmām pietuvojoties netālajai Uranopoles pilsētai, varasiestādes likušas no tās evakuēt ģimenes ar bērniem un vecos iedzīvotājus, ceturtdien apliecināja ugunsdzēsēji.
Grieķija svētdien
sākusi sarunas ar starptautiskajiem kreditoriem, solot īstenot nepieciešamās
reformas, lai saņemtu kārtējo aizdevuma programmas maksājumu.
Laikā, kad vairākas eirozonas valstis cīnās ar parādu krīzi un Eiropas Savienības vadība cenšas meklēt visefektīvākos risinājumus šīs krīzes pārvarēšanai, bieži vien izskan viedokļi par to, ka vājākajām eirozonas dalībvalstīm, piemēram, Grieķijai, no vienotās valūtas vajadzētu atteikties. Daži eksperti uzskata, ka eirozonu vajadzētu pamest tieši Eiropas spēcīgākajai ekonomikai Vācijai, turklāt arī jaunākās sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka liela daļa Vācijas iedzīvotāji šādu rīcību atbalstītu, vēsta Latvijas Radio.
Starptautiskie aizdevēji apņēmušies palikt Grieķijā tik ilgi,
cik nepieciešams, lai palīdzētu parādu māktajai valstij izpildīt
aizkavējušos taupības pasākumus. Grieķija, saņemot aizdevumu,
solīja īstenot plašas reformas, lai samazinātu budžeta deficītu,
taču nav steigusies ar solītā izpildi, saniknojot eirozonas
līderus. Aizdevējiem jāizlemj, vai Grieķijai piešķirt kārtējo
maksājuma daļu no 130 miljardu eiro (91,36 miljardi latu) lielā
aizdevuma, bez kura valsts pietuvosies bankrota slieksnim un varētu
būt spiesta atteikties no eiro.
Jābeidz lolot ilūzijas, ka Grieķija spēs atrisināt savas problēmas, atrodoties eirozonā, savu personīgo viedokli šorīt intervijā Latvijas Radio pauda finanšu ministrs Andris Vilks (V).
Jābeidz lolot ilūzijas, ka Grieķija spēs atrisināt savas problēmas, atrodoties eirozonā. Šādu savu personīgo viedokli intervijā Latvijas Radio pauda finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība).
Arvien pesimistiskāk izskan prognozes, vai Grieķija septembrī
saņems kārtējo starptautiskā maksājuma daļu, kam jāglābj valsti no
bankrota. Grieķija iekavējusi aizdevējiem solītos taupības
pasākumus, lielākoties pateicoties pēcvēlēšanu politiskajam haosam
un rūkošajai valsts ekonomikai. Otrdien Atēnās ieradās par troiku
dēvētie kreditori - pārstāvji no Eiropas Savienības (ES),
Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Centrālās bankas (ECB)
-, lai izvērtētu Grieķijas progresu un lemtu, vai valstij piešķirt
kārtējo maksājumu no 130 miljardu eiro (91,36 miljardu latu) lielā
aizdevuma.
Dziļā ekonomiskajā un sociālajā krīzē iestigušajā Grieķijā
pēdējos gados ir pastiprinājušies vardarbīgi uzbrukumi imigrantiem
no Āfrikas un Āzijas. Jo īpaši aktīvi dažādi homofobiski un
rasistiski noskaņoti grupējumi kļuva pēc galēji labējās ekstrēmistu
partijas Zelta rītausma panākumiem pagājušajā mēnesī
notikušajās parlamenta ārkārtas vēlēšanās, kurās līdz šim
marginālais politiskais spēks ieguva 18 mandātu likumdevējā.