Covid-19 pandēmija ir novedusi pie izmaiņām Vidzemes Augstskolas (ViA) mācību metodēs, tomēr tūrisma studiju programmas būtiskas izmaiņas nav piemeklējušās.
Uz nevienlīdzību, kas skar ap 11 000 pirmsskolas skolotāju, kuriem par slodzi tiek maksāts mazāk nekā skolās, uzmanību vērš Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA). Tā jau pirms pāris gadiem savāca vairāk nekā 42 000 parakstu, pieprasot izbeigt diskrimināciju, kā arī rosinot darba samaksu nodrošināt vismaz daļēji no valsts budžeta. Šobrīd pirmsskolas izglītības finansējumā lauvas tiesa ir uz pašvaldību pleciem (68%), bet valsts sedz 29% (tikai tiem pedagogiem, kuri strādā ar bērniem no piecu gadu vecuma). Arī iniciatīvu vietnē Mana balss aptuveni 10 000 cilvēku pauda atbalstu pirmsskolas pedagogiem.
Ieilgstot attālinātajam mācību procesam, gan skolotāji, gan vecāki pauž arvien lielākas bažas par izglītības kvalitāti. Jāņem vērā, ka 7.–12. klašu skolēniem jau kopš 26. oktobra mācības klātienē nav notikušas, bet 5.–6. klašu skolēni attālināti apgūst zinības, sākot ar šo nedēļu. Pēc Jaunā gada klasēs plānots atgriezties tikai 1.–4. klasēm. Vai pēc 11. janvāra, kas noteikts kā ārkārtējās situācijas termiņš, klātienē varēs notikt stundas visām klasēm, tostarp 9. un 12. klašu audzēkņiem, var tikai minēt. Tas atkarīgs no saslimstības rādītājiem, proti, ja pozitīvo testu skaits nepārsniegs 4–5%.
Saeima pirmdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā, ar kuriem par vienu gadu pagarināts spēkā stāšanās termiņš regulējumam par valsts nozīmes interešu izglītības iestādēm.
Vairums jeb 90% Latvijas skolēnu uzskata, ka izglītība skolās ir pārāk teorētiska, un tie vēlētos lielāku mācību satura sasaisti ar reālo dzīvi, portālam Diena.lv atklāj izglītības organizācijas Junior Achievement Latvia veiktā aptauja.
Jau vairākus gadus nav skaidrības, vai un kad varētu stāties spēkā regulējums par valsts nozīmes interešu centriem. Tas pats sakāms par privāto izglītības iestāžu finansēšanu – bija paredzēts, ka pašvaldībām no nākamā gada 1. septembra būs pienākums piešķirt līdzekļus šo iestāžu uzturēšanas izdevumiem, ja tās ir sabiedriskā labuma organizācijas vai sociālie uzņēmumi.
Igaunija jau pirms vairākiem gadiem ir pārgājusi uz bezmaksas augstāko izglītību (AI) valsts valodā, un arī Lietuva plāno tuvākajā laikā to ieviest, turpretim Latvija velkas astē un ir gana tālu no šāda soļa. Viens no iemesliem – AI finansējums nav pietiekams jau daudzus gadus, un tas ir arī mazākais Baltijas valstīs.
Jūrmalas Alternatīvo skolu (JAS) no nākamā mācību gada plānots apvienot ar Jūrmalas pilsētas Lielupes pamatskolu, izveidojot no abām Jūrmalas Aspazijas pamatskolu. Jaunās izglītības iestādes mājvieta būs pašreizējās Lielupes skolas telpās, pirms tam tās par aptuveni 11 miljoniem eiro rekonstruējot.
Bērnu skaitam klasē nav izšķirošas nozīmes, izšķiroša nozīme ir skolotāja profesionalitātei – intervijā žurnālistam Romānam Meļņikam saka Iespējamās misijas direktors Kārlis Kravis.
Darba tirgum mainoties straujāk nekā akadēmiskajai videi, politiskā līmenī norisinās diskusijas par nepieciešamām pārmaiņām izglītības saturā. Pagaidām darba devējiem bieži nākas plātīt rokas, redzot, ka trūkst prasmīgu darbinieku. Lai risinātu darbinieku trūkuma problēmu, uzņēmumi paši sākuši apmācīt darbiniekus. Vai tā varētu kļūt par jaunu normu?
It īpaši saasināti izglītības iestāžu darbinieku trūkumu izjūt Rīgā – trūkst vairāk nekā 80 dažādu mācību priekšmetu skolotāju, kā arī 46 pirmskolas pedagogu un 97 tehnisko darbinieku, liecina Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta mājaslapā ievietotais vakanču saraksts.