Jau nākamo mācību gadu varētu pagarināt līdz Jāņiem
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis piedāvā pagarināt jau nākamo mācību gadu, bet no 2013./2014.mācību gada šādas izmaiņas iecerēts īstenot pavisam noteikti.
Izglītība
Ķīlis Briselē iepazīstina ar Latvijas prioritātēm izglītībā
Pirmdien un otrdien izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis un Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Mareks Gruškevics Briselē piedalās Eiropas Savienības (ES) Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta ministru padomē, lai iepazīstinātu ar Latvijas pieredzi un prioritātēm izglītības sistēmas sakārtošanā, portālu Diena.lv informēja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji.
Rusiņš: Skolu programmas jāpapildina ar drošības mācību
Pļaviņu HES spridzināšanas draudu gadījums ir nepārprotams pierādījums tam, ka skolu mācību programmas nekavējoties jāpapildina ar drošības mācību, kurā skaidrotu šādas rīcības sekas.
Augstākais izglītības līmenis ‒ Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā un Špoģu vidusskolā
Par labākajām Latvijas skolām, novērtējot izglītības līmeni, Draudzīgā aicinājuma fonds kopā ar Nordea banku atzina Rīgas Valsts 1. ģimnāziju, Rīgas 64. vidusskolu, Špoģu vidusskolu un Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolu, portālu Diena.lv informēja _Nordea Latvija _pārstāvis Juhans Rass.
Pagaidām augstskolās interaktīvas lekcijas vien eksaktajiem
Studenti iegūst uzskatāmākus un ērtāk lietojamus materiālus, ne mazāk svarīgi esot arī tas, ka pasniedzējam nav jāsmērē rokas ar krītu - interaktīvās tāfeles priekšrocības uzskaita Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) docente Maija Jansone. No Dienas aptaujāto augstskolu darbinieku teiktā izriet, ka savu popularitāti pagaidām tās ir iekarojušas eksakto zinātņu fakultāšu vidū, taču padomā esot to skaitu vairot.
Dzintara vadītā apakškomisija anketēs skolas
Valstiskās audzināšanas apakškomisija, kuru Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisija izveidoja pēc Visu Latvijai!-TB/LNNK iniciatīvas, otrdien nolēma savu darbību sākt ar skolu anketēšanu. Komisija sadarbībā ar sociologiem plāno sagatavot aptaujas anketas, ar kuru palīdzību vēlas noskaidrot, vai un kā mācību iestādēs notiek patriotiskās audzināšanas pasākumi. Labākos piemērus pēc tam nolemts popularizēt. Iespējams, deputāti aptaujās ne tikai mācību iestāžu vadību, bet arī skolu jauniešus un viņu vecākus.
Ķīlis ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību vienojas nerīkoties vienpusēji
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis tikšanās laikā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvjiem panācis vienošanos būtiskajos jautājumos panākt savstarpēju izpratni un nerīkoties vienpusēji bez konsultācijām.
Ķīlis studentu protestu vērtē pozitīvi
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis studentu protestu, kas piektdien norisinājās pretī Ministru Kabineta ēkai, vērtēja pozitīvi.
Rektori: Ja nākamgad augstskolās samazinās budžeta vietu skaitu, daudzi jaunieši pametīs Latviju
Ja nākamā gada valsts budžetā konsolidācijas ietvaros samazinās budžeta vietu skaitu universitātēs, daudzi jaunieši izvēlēsies pamest augstskolas, jo pašu spēkiem nespēs samaksāt par studijām, žurnālistiem ceturtdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu pavēstīja Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētājs, Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis.
Ķīlis aicina studentus piedāvāt savu redzējumu, kā īstenot pārmaiņas
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, ceturtdien tiekoties ar Latvijas Universitātes (LU) studentu pašpārvaldes pārstāvjiem, lai runātu par pārmaiņām augstākajā izglītībā, aicināja piedāvāt savu redzējumu, kā īstenot pārmaiņas augstākajā izglītībā, portālu Diena.lv informēja Zatlera reformu partijas pārstāve Daiga Holma.
Latvijā viens no mazākajiem pamatskolas skolēnu skaitiem uz vienu skolotāju
2009.gadā uz vienu pamatskolas skolotāju Latvijā bija vidēji 11,4 skolēni, kas ir astotais mazākais skaits Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas biroja Eurostat apkopotie dati.
Par valsts naudu sanāk labi ja puse darba burtnīcas
Cilvēkam «no malas», kurš gribētu noskaidrot, kā tiek tērēts izglītībai paredzētais valsts finansējums, ielūkojoties Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžetā, drīzāk varētu sākt sāpēt galva, nekā tas taptu skaidrs. Ar IZM cieši nesaistītām personām budžeta skaitļi vien nesniedz detalizētu skaidrojumu par izglītības un zinātnes budžeta izmantojumu.