Pola Tomasa Andersona desmitās pilnmetrāžas Cīņa pēc cīņas/One Battle After Another (2025) reputācija ir nevainojama – tā jau tiek dēvēta par gada lielā ekrāna notikumu un šobrīd 55 gadus vecā Andersona kā amerikāņu neatkarīgā kino meistara benefici.
Kinofestivāls Baltijas pērle pagarināts līdz 4. oktobrim, informē rīkotāji. Saistībā ar pastiprinātu skatītāju interesi pieņemts lēmums sestdien, 4. oktobrī, sarīkot īpašu kinomaratonu
Baltijas jūras dokumentālo filmu forums laikā no 2. līdz 7. septembrim satiksies ar skatītājiem Rīgā, Cēsīs, Liepājā, Rēzeknē un Salā, kā arī tiešsaistē portālā Filmas.lv.
Neslēpšu, Selīnas Songas jaunāko filmu Ideāls pāris/Materialists (2025) un nelielu kino renesansi postromantisma laikmetā uz ekrāniem esmu gaidījusi ilgi. Filmas latviskojums gan atteicies no «attiecību darījuma» klātbūtnes, proti, vārda «materiālisti», kas itin labi piedien centrālajam tēlu trijstūrim – tajā lomas atveido zvaigžņotie Dakota Džonsone, Kriss Evanss un šobrīd teju visur redzamais Pedro Paskāls (viņš pabijis arī tēva figūras aprisēs seriālā Pēdējais no mums/ The Last of Us (2023–) un vārgajā Fantastiskajā četriniekā/Fantastic Four (2025), kurā, bez pārsteigumiem, viņš atveido tēvu).
Vispirms nāksies paskaidrot šīs recenzijas nosaukumu. Vēl nesenā sarunā ar draugiem spriedām, kas padara Bredu Pitu par Bredu Pitu. Pati īsākā atbilde būtu: viņš rada iespaidu, ka necenšas, bet viņam izdodas ar uzviju. Ar šo salīdzinājumu tikpat labi varētu rezumēt kā Pita ekrāna klātbūtni četru desmitgažu garumā un publisko tēlu, tā arī uz asfalta apļu drāmas F1 (2025) sižetu.
No 30. jūnija līdz 5. jūlijam Piejūras kino ciemā Liepupē norisinās jauniešu kino radošā darbnīca Camera Obscura, kurā piedalās jaunieši no dažādiem Latvijas reģioniem, informēja pasākuma rīkotāji
Par to pārliecinos, kad nesen kā ierodos Kruazetes bulvārī Kannās, kas vēsturiski veidojis kinofestivāla centrālo "gaiteni". Te nejauši satiekas, uzgrūžas, paklūp aiz šlepēm, karsē aktierus, diedelē biļetes un visu ko citu, kas ir saistīts ar zvaigžņu kultu.
"Man patīk doma, ka kino glābs industrija, mākslinieki, skatītāji – tieši tāpat, kā tas notika pašos pirmsākumos," uzsver Kannu kinofestivāla mākslinieciskais vadītājs un kinovēstures popularizētājs Tjerī Fremo. Viņš ir izveidojis jau otro dokumentālo filmu, kas atklāj brāļu Limjēru radošā mantojuma burvību
Iesākoties jaunam festivālu ciklam, kad tuvojas jau 78. Kannu kinofestivāls (tas notiks no 13. līdz 24. maijam), repertuārā pazib vairāki darbi no pērnā gada Kannu cēliena. Piemēram, sālsūdens mistērija Sērfotājs/The Surfer (2024) ar Nikolasu Keidžu, film noir notīm un sirreālu virāžu ēsmām. Arī LUX kino balvai nominētā drāma Žilī klusē/Julie Keeps Quiet (2024) ar delikātu, rūpīgu attieksmi pret #MeToo tematiku pusaudžu lokā. Tāpat uz ekrāniem nonākusi franču atriebes komēdija Balkonetes/The Balconettes (2024), kas pievēršas trīs draudzeņu aizrautībai ar tumšmatainu kaimiņu skaistuli – melnu acu zīmuli lietojošu fotogrāfu –, lai pēcāk pašas ciestu un "atpirktos" no savas iekāres.
4. maija Latvijas filmu maratonā, kas šogad notiks 21. reizi, rezumējumi par Latvijas kino ainavu ar jaunajiem, bezrūpīgajiem, dziesmotajiem un sēnēm, ko papildinās retrospektīvi akcenti.