Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis pirmdien norādījis, ka frontē Ukrainas austrumos Krievijai ir liels pārsvars karavīru skaita un kara tehnikas ziņā.
Krievijas diktators Vladimirs Putins piektdien paziņojis, ka jebkāda ārvalstu karaspēka nosūtīšana uz Ukrainu, pirms tiks parakstīta miera vienošanās, padarīs to par "leģitīmu mērķi".
Kara pagaidu "iesaldēšana" uzlabotu Ukrainas izredzes atgūt teritorijas vēlāk, jo nedz ASV, nedz Eiropa nav gatavas sniegt Ukrainai militārās jaudas, kas tai ir nepieciešamas tūlītējai uzvarai kaujaslaukā, bet reālisms prasa alternatīvas, britu laikrakstā "Daily Telegraph" pauž ģeopolitikas stratēģis un politologs Marks Brolins.
Ar Ukrainas karaspēka izvešanu no Donbasa netiks radīti apstākļi mieram, bet gan tālākai Krievijas agresijai, intervijā Francijas laikrakstam "Le Point" sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Maskava jebkāda potenciālā miera līguma ietvaros joprojām pieprasa starptautiski atzīt, ka tās okupētās un anektētās Ukrainas daļas pieder Maskavai, paziņojis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
Pirms Krievijas un Baltkrievijas mācībām "Zapad-2025" aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) uzdevis Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) pastiprināt gatavību, lai nodrošinātu Latvijas gaisa, informatīvās un kibertelpas pastiprinātu novērošanu, kā arī veikt visu zemessargu apziņošanu.
Krievijas diktators Vladimirs Putins trešdien ticies ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu, kuram izteicis pateicību par karavīru nosūtīšanu palīgā Krievijai karā pret Ukrainu.
Krievijas un Baltkrievijas apvienoto stratēģiska līmeņa militāro mācību "Zapad-2025" radītais apdraudējums Latvijai un NATO ir zems, tomēr abas valstis mācības izmanto iekšpolitikas un ārpolitikas stratēģiskās komunikācijas veidošanā, informatīvi analītiskā rakstā norādījis Satversmes aizsardzības birojs (SAB).