Novembra mazumtirdzniecības apgrozījuma dati ir pēdējais makroekonomikas jaunums šogad. Līdzīgi kā ziņas par ekonomiku šogad kopumā, vēsts ir par pieklājīgu, spēcīgu, bet ne eiforisku izaugsmi. Tā ir tikai sakritība, bet statistiķu novērtētais mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums šajā mēnesī pret pērno novembri bija 4,7% reālā izteiksmē jeb tieši tāds, kāda ir tipiskākā prognoze par IKP pieaugumu šogad. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi preču aprite veikalos augusi par 1%.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šī gada augustā mazumtirdzniecības uzņēmumu pārdošanas apjomi palielinājās par 5,3% gada izteiksmē (kalendāri izlīdzināti dati), uzrādot divu gadu laikā straujāko kāpumu. Ja izņemam ārā svārstīgos degvielas pārdošanas apjomus, tad kāpums ir vēl straujāks, proti, 7,2% (pēdējo trīs gadu straujākais kāpums). Pārtikas preču pārdošanas apjomi gada izteiksmē augustā kāpa par 7,7%, bet nepārtikas (bez degvielas) par 6,3%.
Mazumtirdzniecības uzņēmumi augustā ir panākuši straujāko apgrozījuma pieaugumu divu gadu laikā, augustā tas bija par 5,3% lielāks nekā šajā mēnesī pērn. Turklāt, ja izslēdzam svārstīgo degvielas komponenti, veidojas ļoti skaists, pakāpenisks apgrozījuma kāpuma paātrinājums, no 2,6% aprīlī līdz 7,2% augustā.
Mazumtirdzniecības nozare lielā mērā ir tautsaimniecības attīstības spogulis. Augot iedzīvotāju ienākumiem un drošības izjūtai par nākotni, tēriņi tradicionāli rāda pieauguma tendenci, veicinot arī tirdzniecības nozares attīstību.
Aprīlī mazumtirdzniecība gada griezumā pieauga nedaudz straujāk (par 2,8%) nekā gada 1.ceturksnī vidēji — par 2%. Taču to joprojām nevar uzskatīt par strauju kāpumu. Varēja būt sliktāk, pret iepriekšējo mēnesi (sezonāli izlīdzinātajos datos) apgrozījums audzis šādam laika nogrieznim cienījamā tempā, par 1,3%, tātad gandrīz puse kopējo izmaiņu gada laikā.
Jūlijā mazumtirdzniecības apgrozījums gada laikā ir audzis vien par 1,3%. Pārtikas preču grupā apgrozījums samazinājās par 3,9%, bet nepārtikas preču grupā tas pieauga par 4,6%.Labvēlīgās tendences ekonomikā, kas turpina stiprināt pirktspēju, šogad ļoti vāji atspoguļojas mazumtirdzniecības rādītājos un turpmākā mazumtirdzniecības izaugsme, šķiet, būs ļoti piezemēta.
Mazumtirdzniecības apgrozījums jūlijā pieaudzis pavisam nedaudz, par 1,3% gada griezumā un par 0,4% pret iepriekšējo mēnesi. Taču krasi atšķirīgi bijuši rezultāti dažādās preču grupās. Ticams skaidrojums tam, ka nepārtikas preču pārdošana pieauga par 4,6%, bet pārtikas — samazinājās par 3,9%, ir laika apstākļi.
Aprīlī, salīdzinot ar 2015. gada aprīli, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 1,8%. Pārtikas preču grupā apgrozījums kritās par 0,4%, bet nepārtikas preču tirdzniecības apjoms pieauga par 3%. Aprīļa kārnais rezultāts atspoguļo arī gada pirmo četru mēnešu veikumu, respektīvi, šajā laika periodā mazumtirdzniecības apjomi ir pakāpušies par pieticīgiem 1,8%.
Februārī Latvijas patērētāji joprojām bija diezgan piesardzīgi, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,1% pret iepriekšējo mēnesi (sezonāli izlīdzinātajos datos) un par 2,3% pret pērno februāri. Šī nozare ir ļoti lēni augusi jau kopš novembra, ievērojami bremzējot ekonomikas izaugsmi laikā, kad ārējo apstākļu radīta eksporta vājuma dēļ stiprāka patēriņa atbalsts būtu ļoti vēlams.
Šā gada februārī, salīdzinot ar janvāri, mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums palielinājās minimāli jeb par 0,1%. Gada laikā nozares apgrozījums pieaudzis par 2,3%. Straujāk apgrozījums pieauga pārtikas precēm – 3,7%, kamēr nepārtikas preču tirdzniecības apjoms palielinājās par 1,4 %.Februāri lielākais apgrozījuma kāpums bija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu (+22,5%), kultūras un atpūtas preču (+16,4%), farmaceitisko un medicīnisko preču (+11,1%), kā arī apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (+8,5%).
Mazumtirdzniecības apjoms Norvēģijā pērnā gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājies par 1,3%, piektdien paziņoja valsts statistikas birojs.