Valdošā koalīcija plāno nākamnedēļ izvērtēt Ekonomikas ministrijas (EM) ierosinājumu piemērot mikrouzņēmuma nodokļa likmi 9% apmērā konkrētajam dibinātājam noteiktu laika periodu.
Sakarā ar gaidāmo Saeimas balsojumu par mikrouzņēmuma nodokļa likmi gribam vērst Saeimas un sabiedrības uzmanību uz, mūsuprāt, izšķiroši svarīgiem faktoriem, kurus būtu obligāti jāņem vērā, lemjot par jebkādām izmaiņām mikrouzņēmuma nodokļa likmē un piemērošanas kārtībā.Joprojām nemainīgs ir uzstādījums, ka mazais un vidējais bizness Latvijā ir īpaši atbalstāmas uzņēmējdarbības formas.
Mēs ļoti ceram, ka jaunievēlētā Saeima līdz gada beigām paspēs veikt attiecīgās izmaiņas, lai saglabātu mikrouzņēmu nodokli esošajā 9% līmeni. Taču ja nu tomēr vēlme šo nodokli celt ir liela, tad celt to ne augstāk par 10%. Tāpat būtu jānosaka saprātīgāks apgrozījuma maksimums, lai paliktu likumā noteiktā līdz šim esošā 9% nodokļa likme, jo paredzētais 7000 eiro gada apgrozījums ir nesamērīgi mazs.
Saskaņas centra (SC) Saeimas frakcija trešdien vērsās pie Valsts prezidenta ar lūgumu atdot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus _Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, portālam Diena.lv _pavēstīja SC pārstāvji.
No 2015.gada pakāpeniski palielinās mikrouzņēmuma nodokli, līdz 2017.gadā tas sasniegs 15%, paredz Saeimas trešdien galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā.
2014.gada budžeta projekts noteikti būs tāds, kas neiepriecinās uzņēmējus un darba ņēmējus ar draudzīgu nodokļu politiku tautsaimniecības sektoram. Nodokļi uzņēmējdarbībai tiek paaugstināti, neskatoties uz to, ka Latvijā joprojām ir proporcionāli salīdzinoši mazākais uzņēmēju skaits starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Kā vienu no nesenās ekonomiskās krīzes ieguvumiem nodokļu politikā Latvijā būtu jāmin dažādās nodokļu maksāšanas iespējas mazajam biznesam, kuras ir pieņemtas pēdējo gadu periodā: tas ir fiksētais nodoklis, patentmaksa un mikrouzņēmumu nodoklis. Fiksētā ienākuma nodokļa režīmu ir jau plānots izslēgt no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, paredzot divu gadu pārejas periodu.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sāk parakstu vākšanu pret deputātes E.Siliņas ierosināto un LR Saeimas pirmajā lasījumā pieņemto priekšlikumu paaugstināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi līdz 15%. Uzskatu, ka šajā gadījumā LTRK nodarbojas ne ar saviem pienākumiem. Tā vispār nav LTRK funkcija. Tas nav attiecināms uz visu LTRK, bet gan tikai uz diviem organizācijas vadītājiem.
Latvijai nonākot ekonomiskās krīzes situācijā, tika radīts jauns uzņēmējdarbības formas veids – mikrouzņēmums. Tas deva iespēju daudziem cilvēkiem dibināt savu uzņēmumu, attīstīt nelielu ģimenes uzņēmējdarbību un izkļūt no ekonomikas pelēkās zonas.
Mikrouzņēmuma nodokļu maksātāju sociālā pakete ir ļoti pieticīga, intervijā laikrakstā Diena Mārim Zanderam saka pie partijām nepiederošā Saeimas deputāte Elīna Siliņa.
Ekonomikas ministrija (EM) tālākām diskusijām sagatavojusi priekšlikumus grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, lai atbilstoši koalīcijā lemtajam risinātu ar mikrouzņēmumu darbinieku sociālo aizsardzību saistītos jautājumus, bet vienlaikus tiktu saglabātu iespējas jaundibinātajiem uzņēmumiem attīstīties, portālu Diena.lv informēja ekonomikas ministra preses sekretāre Daiga Grūbe.
Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) mērķis nebija plānots kā pagaidu risinājums krīzes radītajām sekām, bet tika ieviests, lai sniegtu atbalstu jauniem uzņēmējiem, kā arī mājsaimniecībām, kuras nodarbojas ar ģimenes biznesu, iznākt no ēnu ekonomikas un maksāt nodokļus valstij, portālam Diena.lv norādīja Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).