Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Sliktākais aiz muguras?

Covid-19 pandēmija aizvadītajā gadā ir ievērojami satricinājusi darba tirgu. Tiesa gan, nevar runāt par vispārējas krīzes iestāšanos, jo, kamēr daudzi iedzīvotāji ir zaudējuši darbu un ienākumus, citiem ir izdevies tikt pie algas pielikuma.

Var teikt, ka situācija ļoti daudziem cilvēkiem ir visai nepatīkama, taču atšķirībā no iepriekšējās, 2008./2009. gada finanšu, krīzes, kuras iespaidā bezdarbs Latvijā sasniedza pat 17%, šoreiz ekonomikas nedienas mājsaimniecības saskārušas krietni vieglāk. Par spīti tam, ka bezdarbs pieaudzis, Latvijā aizvien ir visai liels brīvo darbvietu skaits. Pērn tas vidēji sasniedza 19,5 tūkstošus, kas gan ir par trešdaļu mazāk nekā 2019. gadā. Turklāt gada nogalē situācija darba ņēmējiem kļuvusi sliktāka, jo ceturtajā ceturksnī brīvo darbvietu skaits sarucis līdz 17,2 tūkstošiem.


Pielāgojas apstākļiem

''Sekojot norisēm darba tirgū, redzams, ka gan ekonomika, gan konkrēti cilvēki ir pielāgojušies jaunajiem apstākļiem. Prognozēju, ka augstākie bezdarba rādītāji jau aiz muguras un šī gada beigās nodarbinātība būs kopumā augstāka nekā 2020. gada nogalē,'' potenciālo situācijas attīstību komentē kompānijas Amrop konsultante Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asociētā profesore Ilona Baumane-Vītoliņa. 

Tomēr viņa norāda, ka šai pozitīvajai prognozei ir arī atrunas. Pēc ekspertes domām, vispirms jāņem vērā, ka, tāpat kā iepriekšējās krīzes, arī Covid-19 krīze palielinājusi plaisu starp – ja tā var teikt – darba tirgū veiksmīgajiem un mazāk veiksmīgajiem cilvēkiem.

''Tie, kas darbu zaudēja, piemēram, viesmīlības vai skaistumkopšanas jomā, lielā skaitā gadījumu līdz pandēmijai pilnībā vai daļēji pelnīja tā dēvētajā pelēkajā zonā un krīzes brīdī palika ne tikai bez darba, bet arī bez vērā ņemama finanšu nodrošinājuma,'' teic Baumane-Vītoliņa. 

Tāpat, viņasprāt, ņemot vērā Latvijas gausos vakcinācijas pret Covid-19 tempus un šo jautājumu pavadošās problēmas, arvien skaidrāk kļūst tas, ka šogad diez vai atgriezīsimies vecajā, labajā kārtībā, t. i., ierastajā dzīves ritmā. ''Arvien vairāk prognožu kā atgūšanās punktu rāda 2022. gada rudeni. Līdz tam virkne nozaru turpinās stagnēt. Viesmīlība, aviācija, tūrisms, izklaide ir tikai dažas no tām, un ir skaidrs, ka tas ietekmēs arī atsevišķu sabiedrības grupu labklājību un karjeras iespējas. Taču jāuzsver, ka cilvēki ir radoši un pielāgoties spējīgi – esot ilgstoši bez darba vienā nozarē, uzņēmīgākie meklē un atrod darba iespējas citās jomās. Tāpēc jāsaka, ka tiem iedzīvotājiem, kuri vēlas strādāt, joprojām ir iespējas to darīt, tikai, protams, situācija prasa vēlmi apgūt jaunas lietas un pielāgoties jaunajiem apstākļiem, zaudējot lielu daļu no ierastās darba dzīves komforta. Ne visi ir uz to spējīgi,'' secina darba tirgus eksperte. 

Baumane-Vītoliņa atgādina, ka ne visām nozarēm pandēmija bijusi attīstību slāpējošs faktors, pat tieši pretēji. ''Loģistika, informācijas tehnoloģiju (IT) sektors un e-komercija, kā arī ražošana šo gadu uzsākuši ar pozitīvu skatu nākotnē. Prognozējams, ka pieprasījums pēc darbiniekiem šajās jomās tikai augs. Daudzi uzņēmumi pandēmijas laiku izmantojuši, lai uzlabotu efektivitāti, pārgrupētos un to pašu darbu apjomu īstenotu ar mazāku, bet efektīvāk strādājošu darbinieku skaitu. Līdz Covid-19 krīzei redzējām, ka līdz ar ekonomikas izaugsmi auga arī algas un uz ienākumu pieaugumu pretendēja visi strādājošie. Tagad redzam, ka pēc spējīgiem darbiniekiem pieprasījums aug un tā ietekmē aug arī algas, taču ne visiem strādājošajiem,'' spriež Baumane-Vītoliņa.


IT nozare un būvniecība

Darba tirgu monitorējošās kompānijas SIA Fontes Vadības konsultācijas vecākā konsultante Kristiāna Boša vērš uzmanību uz to, ka jau pērn esot bijušas ekonomikas nozares, kuras prognozēja strādājošo skaita palielināšanos šogad. Viņa atgādina, ka pēc IT speciālistiem pieprasījums bija liels jau pirmspandēmijas laikā un līdz ar digitalizācijas un automatizācijas procesiem tas saglabājas augsts. Tāpat būvniecība, pēc Bošas domām, varētu būt starp tām nozarēm, kurās palielināsies nodarbināto skaits, jo, izmantojot šo nozari, valsts novirzīja līdzekļus ekonomikas sildīšanai. ''Ņemot vērā izmaiņas iedzīvotāju patēriņa paradumos – mazāk tērējam pakalpojumiem, jo tie ir mazāk pieejami, vairāk preču iegādei –, noslodze arī būtiski palielinājusies preču pārvadāšanas un uzglabāšanas jomā, kur attiecīgi nepieciešams arī lielāks nodarbināto skaits. Ja tiks samazināti vai atcelti epidemioloģiskie ierobežojumi, nodarbināto skaitam būtu jāpalielinās arī ēdināšanas, viesmīlības, kultūras un skaistumkopšanas nozarēs,'' vērtē Fontes pārstāve. 

Viņaprāt, nodarbināto skaits turpinās samazināties jomās, kurās tiek automatizēti procesi.

''Mūsu klienti šādu jomu vidū visbiežāk min administrēšanu, grāmatvedību, finanses, personālvadību – uzņēmuma atbalsta funkcijas, kur, iespējams, digitalizācijas un automatizācijas procesiem iepriekš netika pievērsta tik liela vērība. Tāpat nodarbināto skaits klientu apkalpošanai klātienē, visticamākais, būs samazinājies – ņemot vērā e-komercijas izaugsmi, kuru tiešā veidā veicinājuši klātienes tirdzniecības ierobežojumi, attiecīgi arī ir mainījuši iedzīvotāju iepirkšanās paradumus,'' uzskata Boša. 

Jautāta par tiem, kuri šogad varētu pretendēt uz visstraujāko algu pieaugumu, Boša teic, ka tie būs amati, kuri nodrošina procesu automatizāciju un digitalizāciju, attiecīgi šo automatizēto un digitalizēto procesu ieviešanu, pielietošanu un uzturēšanu. ''Digitalizācija un automatizācija ir aktuāla praktiski visām nozarēm, jo tas ir būtisks priekšnosacījums, kā veiksmīgi pielāgoties pandēmijas izraisītajai situācijai, paaugstināt produktivitāti un nodrošināt pieejamību,'' spriež Fontes eksperte. Viņaprāt, tāpat atalgojuma kāpumu redzēsim nozarēs ar lielu nodarbināto skaitu, kur proporcionāli liela daļa nozarē strādājošo saņem minimālo algu, – līdz ar valstī noteiktās minimālās mēnešalgas palielināšanu būs redzams arī kāpums vidējā algā attiecīgajai nozarei. Pēc Fontes 2020. gada datiem, visvairāk šādu darbinieku bija mazumtirdzniecībā, kā arī transporta un loģistikas nozarē. 


Ķeras pie optimizācijas

Runājot par Covid-19 krīzes ietekmi uz algām, SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka alga ir katra darbinieka svēta lieta, kas tieši atsaucas uz tā motivāciju. Tās koriģēšanai darba devējs ķeras klāt tikai ārkārtas situācijās. Tādēļ, pēc ekonomista domām, vidējās algas kritums pērn parādās tikai tranzīta, izmitināšanas un ēdināšanas nozarēs, kuras būtiski samazinājušas ne tikai darbinieku skaitu, bet arī algu fondu.   

Pēc ekonomista domām, darba samaksas neaizskaramība ir tas faktors, kas nosaka bezdarba pieaugumu saspīlējuma brīžos, kad darba devējs drīzāk optimizēs darbinieku skaitu nekā riskēs samazināt algas un bieži vien sāk ar zemāk atalgoto darbinieku atlaišanu. ''Darbiniekam šajos apstākļos pieaug iespēja zaudēt darbu, nevis izcīnīt algas pielikumu. Lai gan situācija starp nozarēm un uzņēmumiem atšķiras, darba devēja pozīcijas nostiprinājās. Taču īslaicīgi! Atsākoties izaugsmei, darba tirgus uzsils un lielāka teikšana būs darba ņēmējiem. Galvenā atziņa ir sekojoša: darbaspēks kļūst dārgāks, uzturot aktuālu produktivitātes pieauguma jautājumu,'' vērtē Gašpuitis. No viņa teiktā var noprast, ka šogad straujš algu kāpums varētu saglabāties un, iespējams, tās pieaugs par 6–6,5%.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses