Latvija kopš pagājušā gada vasaras beigām nolēmusi piešķirt patvērumu 19 Baltkrievijas pilsoņiem, savukārt vēl par vairākiem desmitiem kaimiņvalsts pilsoņu lēmums nav pieņemts.
Aizvadīto mēnešu laikā starptautiskās cilvēktiesību organizācijas ir sākušas arvien aktīvāk pievērst pasaules uzmanību šausminošajiem apstākļiem, kādos šajā aukstajā ziemā nonākuši patvēruma meklētāji Eiropas Savienības (ES) pievārtē. Sevišķi traģiski apstākļi novēroti Bosnijā un Hercegovinā, tomēr arī Itālijas pierobežā un grieķu salās esošie cieš no sala, bada un koronavīrusa uzliesmojumiem.
Pieteikumu skaits patvēruma saņemšana Eiropas Savienībā (ES), Norvēģijā un Šveicē šogad sarucis par teju trešdaļu, trešdien pavēstīja Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EASO), norādot, ka tas lielā mērā noticis Covid-19 krīzes ierobežojumu dēļ.
Eiropas Savienības (ES) iekšlietu komisāre Ilva Johansone, kas jaunnedēļ iepazīstinās ar patvēruma sistēmas reformu, sestdien norādīja, ka migrācijas krīzes risināšanai dalībvalstīm būtu jāvienojas par obligātu solidaritātes sistēmu.
Nedēļas nogalē uz Vāciju no grieķu bēgļu un migrantu nometnēm transportēja piecdesmit nepilngadīgo. Tuvākā laikā plānots pārvietot nepilnus divus tūkstošus jauniešu. Cilvēktiesību organizācijas uzskata, ka steigšus jāpārvieto visi nepilngadīgie, kas šķērsojuši Eiropas Savienības robežu bez pieaugušajiem un šobrīd ir spiesti uzturēties Grieķijas pārpildītajās nometnēs, kur pēdējās nedēļās sāk izplatīties jaunais koronavīruss (SARS-CoV-2).
Eiropas Komisija (EK) aicina turpināt patvēruma pieteikumu apstrādi Eiropas Savienībā (ES) un būt maksimāli elastīgiem termiņos, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa.
Eiropas Savienība (ES) cer, ka Turcija pildīs savu daļu no vienošanās par migrācijas plūsmas ierobežošanu no Sīrijas pēc bīstamās militārās eskalācijas šajā valstī, piektdien paziņojis Eiropas Komisijas (EK) preses pārstāvis.
Grieķijas parlaments otrdien pieņēmis likumu par īpaša reģistra izveidi nevalstiskajām organizācijām (NVO), to darbiniekiem un partneriem, lai migrācijas krīzes procesa vadību padarītu caurskatāmāku.
Vācijas kanclere Angela Merkele un Austrijas kanclers Sebastiāns Kurcs pirmdien pauduši krasi atšķirīgus viedokļus jautājumā par to, vai būtu jāatjauno misija nelegālo imigrantu glābšanai Vidusjūrā. Merkele atbalstīja šo ideju, bet Kurcs iebilda.