Pensiju indeksa noteikšanas formulā kļūdas nav, aģentūrai LETA paziņoja Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Dace Trušinska.
Svarīgi meklēt mehānismus, kā apturēt nabadzības pieaugumu pensionāriem, aģentūrai LETA pēc sarunas ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) sacīja Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadītājs, Saeimas deputāts Andris Siliņš (ZZS).
No nākošā gada situācija būs nedaudz vieglāka nekā tagad, ja pensionāram nāksies atvadīties no laulātā dzīvesbiedra. Papildu citiem uzlabojumiem pensiju sistēmā Saeima lēmusi, ka laulātais vēl gadu saņems pabalstu 50 procentu apmērā no mūžībā aizgājušā dzīvesbiedra pensijas. Par šādu iespēju runāts jau sen, taču arī tagad ātrāk to ieviest neesot iespējams, jo ietekme uz budžetu būs pietiekami liela. Vienlaikus pensionāru vidū valda neizpratne – gadu izdzīvos, bet ko pēc tam?
Ekonomiskās aktivitātes un algu pieaugums ir palielinājis to sabiedrības daļu, kam pēc ikdienas tēriņu segšanas atliek līdzekļi, kurus var izmantot uzkrājumu veidošanai. Tomēr līdz ar ekonomikai draudzīgo Eiropas Centrālās bankas politiku ieguvums no fiksēta ienesīguma finanšu instrumentiem, piemēram, no banku termiņnoguldījumiem ir tuvs nullei, līdz ar to aktuāls ir jautājums par to, kā uzkrājumus veidot iespējami efektīvāk.
Šī gada janvārī vidējā vecuma pensija Latvijā sasniegusi 320,27 eiro, kas ir par 18,53 eiro vairāk nekā pērn janvārī, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati.
Latvijai būtu nepieciešams ievērojami palielināt minimālo pensiju apjomu un izmantot tādus pašus indeksācijas noteikumus kā nosacīto noteikto iemaksu pensiju shēmā, tādējādi samazinot veco ļaužu nabadzību un pensiju nevienlīdzību, teikts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) izvērtējumā par Latvijas pensiju sistēmu.
Latvijas Reģionu apvienība (LRA) izskatīšanai Saeimā iesniegusi grozījumus likumos, kas paredz pensionāriem, kuri pārdzīvojuši savu pensionēto laulāto, saņemt 50% no viņa pensijas kapitāla, kas ir pamats pensijas pārrēķināšanai un palielināšanai.
Norvik Bankas veiktās aptaujas dati liecina, ka 36% Latvijas iedzīvotāju nav informēti, kur var atrast aktuālo informāciju par sava pensijas 2. līmeņa plāna ienesīgumu, kamēr teju katrs desmitais godīgi atzīst, ka nemaz nezina, kas ir viņu pensijas pārvaldnieks. Savas pensijas ienesīgumam jeb tam, cik liela nākotnē būs šodienas strādājošo pensija, līdzi seko tikai katrs trešais (33%) iedzīvotājs, portālu Diena.lv informēja bankas pārstāvji.
Pērn, pieņemot nozīmīgus likumprojektus, izdevies panākt pensiju pieaugumu, proti, šī gada budžetā pensijām paredzēti papildu vismaz 160 miljoni eiro, aģentūrai LETA sacīja labklājības ministrs Jānis Reirs (Vienotība).
Par sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv izvietoto iniciatīvu par iespēju mantot otrā pensiju līmeņa uzkrājumus savākti vairāk nekā 10 000 parakstu. Parakstu vākšanu pērn oktobrī iniciējusi ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Indexo, aicinot otrā pensiju līmeņa uzkrājumus nodot šī pensiju līmeņa dalībnieka mantiniekam, ja dalībnieks miris pirms pensijas vecuma sasniegšanas.
Sabiedrībā nereti dzirdams uzskats, ka ar potenciālo valsts aprēķināto un 2. pensiju līmenī uzkrāto pensijas apjomu uz gaišām vecumdienām nav vērts cerēt, tāpēc jau laikus ieteicams apdomāt citas iespējas, lai dzīves nogale materiālajā ziņā būtu mazāk skaudra. Līdz ar to cilvēkiem, kuriem rocība atļauj, vērts domāt par papildu ieguldījumu veikšanu, un šajā ziņā kā viens no varbūtējiem potenciālajiem risinājumiem ir pensiju 3. līmenis.