Iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas pieredzē vērojama pozitīva tendence – pēdējā gada laikā par 11% pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri veido uzkrājumus vecumdienām, rāda Swedbank aptauja.
Pagājušajā nedēļā Saeima lēma par pensijas vecuma palielināšanu līdz 65 gadiem. Tas ir sāpīgs lēmums, kurā atspoguļojas visa mūsu sociālās, valstiskās un cilvēciskās situācijas patiesība. Personiski tas izsauc dziļas pārdomas. Valstiski - skar būtiskāko jautājumu, uz kuru vēl neesam atbildējuši, atrodoties Eiropas Savienībā, - kāds modelis ir izdevīgs Latvijai - konfederatīva vai vienota Eiropas valsts?
Satversmes tiesa (ST) ir ierosinājusi lietu par pensiju aprēķināšanas kārtību, ko pieteikuši apvienības Saskaņas centrs (SC) Saeimas frakcijas 20 deputāti, aģentūru_ LETA _informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līga Pauliņa.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 16.maijā, turpinot darbu pie pensiju likuma grozījumu otrā lasījuma, atbalstīja minimālā apdrošināšanas stāža samazināšanu personām, kas audzinājuši vismaz piecus bērnus vai bērnu invalīdu, portālu Diena.lv informēja Saeimas Preses dienestā.
Puse Latvijas iedzīvotāji vēlētos savus pensijas uzkrājumus ieguldīt Latvijā, un pārliecinošs vairākums - 74% - uzskata, ka primāri pensiju plānu līdzekļi būtu jāiegulda ražošanas uzņēmumos, rāda Swedbank aptauja.
Labklājības ministrija (LM) rosina no nākamā gada dubultot obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai vecākiem, kuri kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam. Tādējādi palielināsies arī vecāku nākotnes pensijas kapitāls par laiku, kad kopts bērns līdz pusotra gada vecumam.
Tikai 33% Latvijas iedzīvotāju vēlas, lai lielāka daļa pensiju 2. līmeņa kapitāla tiktu ieguldīta Latvijā, liecina SEB Wealth Management un Mindshare veiktais pētījums.
Valsts ekonomikas krīzes pilnbriedā arī veco ļaužu pansionāti piedzīvoja krīzi, jo bez darba palikušie tuvinieki pēkšņi atcerējās par saviem aprūpes namos ievietotajiem radiniekiem. Tagad situācija ir mainījusies – pansionāti atkal piepildījušies, bet tuviniekiem par asinsradniecību nespēj atgādināt pat nāve, otrdien ziņo Neatkarīgā Rīta Avīze.
«Vai kādreiz varēšu saņemt cilvēka cienīgu pensiju?» jautā
Jelgavas pensionāre Elza (vārds mainīts). Viņa patlaban spiesta
samierināties ar ikmēneša pensiju Ls 76. Lai arī iztikas minimums,
pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, ir ap Ls 170-180
mēnesī, izdzīvot ar zemākiem ikmēneša ienākumiem spiesti daudzi
Latvijas pensionāri. Elza (64) līdz aiziešanai pensijā nostrādājusi
29 gadus, bet rezultātā nav nopelnījusi pat ne pusi no iztikas
minimuma. Kā izdzīvot? Uz ko cerēt?
Ko teiks valstī pazīstamākais pensionārs Valsts prezidents
Andris Bērziņš, un cik lielā mērā politiskie spēki Saeimā būs
solidāri ar valdības ministriem? No tā lielā mērā būs atkarīgs, vai
pensionēšanās vecuma paaugstināšanas process tiks «ieslēgts» jau
2014. gadā. Krasi pret to iebilst politiskā opozīcija -
Saskaņas centrs (SC) un Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS),
kā arī arodbiedrības, kas apgalvo, ka esot piekrāptas.
Ceturtdienas laikrakstā Diena labklājības ministre I. Viņķele apgalvo, ka rosinātie likuma grozījumi par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu nav vienīgais pasākums sociālā budžeta stabilizācijai, liekot lasītājiem domāt, ka tūlīt sekos labo pasākumu uzskaitījums gan nodarbinātībā, gan izglītībā, gan veselības aprūpē un ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanā, bet nekā - Viņķeles kundze apraksta problēmas, par kurām savu uztraukumu arodbiedrības ir paudušas jau vismaz pēdējos trīs gadus, un tā kautrīgi piebilst, ka «būs jāveic, būs jānodrošina, būs jāizstrādā, būs jāizskauž utt.
