Spānija oficiāli lūgusi eirozonai aizdevumu 39,5 miljardu eiro (27,8 miljardu latu) apmērā valsts banku sistēmas rekapitalizēšanai, pirmdien paziņoja Spānijas Ekonomikas ministrija.
Spānijas banku sistēmas rekapitalizācijā pirmajā posmā tiks ieguldīti 37 miljardi eiro (26 miljardi latu), pirmdien paziņoja Spānijas finanšu ministrs Luiss de Guindoss. Ministrs norādīja, ka šie līdzekļi tiks ieguldīti četrās nacionalizētajās Spānijas bankās.
Partijas, kas solījušas sarīkot referendumu par Spānijas Katalonijas reģiona pašnoteikšanos, guvušas spēcīgu vēlētāju atbalstu svētdien notikušajās reģiona parlamenta vēlēšanās, tomēr atbalsts premjerministra Artūra Masa partijai krities, līdz ar to viņam valdības izveidošanai būs jāmeklē citu partiju atbalsts.
Tuvojoties reģionālajām parlamenta vēlēšanām, Katalonijas pašreizējais premjerministrs Artūrs Mass solījis, ka, iegūstot neatkarību no Spānijas, Katalonija kļūs par septīto bagātāko Eiropas Savienības (ES) ekonomiku, rēķinot uz vienu cilvēku. Mass ir solījis, ka uzvaras gadījumā svētdien gaidāmajās vēlēšanās sarīkos referendumu par Katalonijas pašnoteikšanos, ja vairākums jaunajā parlamenta sasaukumā to atbalstīs.
Svētdien Katalonijā notiek reģionālā parlamenta vēlēšanas, kuras varētu novest pie pie Spānijas sadalīšanās. Katalonijas premjerministrs Artūrs Mass gadījumā, ja vēlēšanās uzvarēs viņa pārstāvētā liberālo nacionālistu Demokrātiskās konverģences partija (CDC), sola rīkot referendumu par reģiona pašnoteikšanos.
Spānijā trešdien protestos pret taupības pasākumiem piedalījušies 819 600 cilvēku, ceturtdien paziņojusi valdība, bet mediji un arodbiedrības lēš, ka demonstrantu skaits bijis vēl lielāks. Sporādiskajās demonstrantu sadursmēs ar policiju ievainoti 77 cilvēki, tostarp 43 likumsargi. 155 personas arestētas, informēja Iekšlietu ministrija, kuras aplēses uzskatāmas par salīdzinoši pieticīgām.
Kinorežisors Pedro Almodovars, rakstnieks Mario Vargass Ljosa un virkne spāņu intelektuāļu parakstījuši manifestu, kurā iestājušies pret Katalonijas provinces neatkarību no Spānijas.
Spānijā trešdien vētru sacēluši Eiropas Parlamenta (EP) deputāti no Katalonijas, kas brīdinājuši par militārajiem draudiem, kurus viņu pārstāvētajai provincei radot Madride, un aicinājuši iejaukties Eiropas Savienību (ES).
Nedēļas nogalē Spānijā notika reģionālās vēlēšanas Galīcijas provincē un Basku zemē. Analītiķi prognozēja, ka no to iznākuma var būt atkarīga arī pašreizējā premjerministra Mariano Rahoja un viņa valdības nākotne. Vēlēšanu iznākums tiek vērtēts dažādi. Ja Galīcijā savas pozīcijas nedaudz nostiprinājusi valdošā partija, tad Basku zemē arvien lielāku ietekmi gūst nacionālisti, kas iestājas par provinces neatkarību, vēsta Latvijas Radio (LR).
Spānijas ekonomiskā situācija neuzlabojas, gluži pretēji - tā
slīgst vēl dziļākā purvā, pastiprinot runas, ka Madride kļūs par
kārtējo eirozonas dalībnieci, kam būs nepieciešama finansiālā
palīdzība. Pēdējais impulss šādām prognozēm ir reitingu aģentūras
Standard & Poor's (S&P) lēmums samazināt Spānijas
kredītreitingu par divām pakāpēm no BBB+ uz BBB- jeb zemākajam
investīciju līmenim.
Spānijas ārlietu ministrs Hosē Manuels Garsija-Margaljo pirmdien atzina, ka kataloņu nacionālistu akcija nule kā notikušajā Barselonas un Madrides futbola komandu mačā kaitējusi Spānijas tēlam.