Otrdien Ministru kabinets atbalstīja priekšlikumu par "attiekšanos no novecojušā regulējuma par vienotu pamata darbalaiku valsts pārvaldes iestādēs", kas paredz, ka valsts pārvadē pamata darbalaiks ir no plkst.8.30 līdz 17.
Lai īstenotu valsts pārvaldes reformu, kuras rezultātā līdz 2020. gadam ierēdniecība kļūtu maza un efektīva, bet vienlaikus labāk atalgota, Valsts kanceleja šobrīd veic pārrunas ar visām 13 ministrijām. Daļa no tām neredz iespējas mazināt darbinieku skaitu par prasītajiem 6%, citās atlaižamie pārsvarā ir atbalsta personāls, piemēram, lietveži, grāmatveži un šoferi, svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņu TOP 10.
Ministrijās izveidotās augsta līmeņa darba grupas pašlaik izstrādā detalizētu plānu par reformām resorā – ne vien par nodarbināto skaita samazināšanu 6% apmērā triju gadu laikā, ilgstošo vakanču ierobežošanu līdz 5% no amatu skaita iestādēs, bet arī pārskatot funkcijas un līdzšinējās darbības efektivitāti. Dienas aptauja visās ministrijās liecina – kopumā tās reformu atbalsta, taču vienlaikus tiek uzsvērts jau padarītais krīzes un pēckrīzes laikā, būtiski samazinot darbinieku un algu apmēru, apvienojot iestādes un funkcijas. Valsts kancelejas (VK) direktors Jānis Citskovskis gan norāda, ka par reformām valsts pārvaldē jādomā nepārtraukti.
Ierēdņu saņemto prēmiju, piemaksu un naudas balvu atklāšana varot radīt kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm. Ar šādu pamatojumu valsts naudas tērēšanas slēpšanas stafeti pārtvērusi Edgara Rinkēviča (Vienotība) vadītā Ārlietu ministrija (ĀM). Lai gan līdz šim slavenākā nodokļu maksātāju naudas tēriņu slēpēja – Valsts prezidenta kanceleja – zaudējusi jau piecās administratīvās tiesas lietās saistībā ar dažādas informācijas prettiesisku neatklāšanu, valsts iestādes enerģiski meklē arvien jaunus "risinājumus", lai šādus izdevumus arī turpmāk varētu slēpt no sabiedrības.
Lai motivētu tās valsts pārvaldes iestādes, kuras jau šogad vēlas veikt reformu un samazināt nodarbināto skaitu, Valsts kanceleja (VK) piedāvājusi celt ierēdņu algas. VK sagatavotie grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā paredz iespēju paaugstināt atalgojumu visu līmeņu vadītājiem, kā arī augsti kvalificētiem ekspertiem.
Valsts kanceleja rosina celt algu valsts pārvaldē strādājošajiem augstākā, vidējā un zemākā līmeņa vadītājiem, paredz saskaņošanai nodotie Valsts kancelejas izstrādātie grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.
Par atsaucību un izcilu klientu apkalpošanu ceturtdien, 7. decembrī, svinīgā ceremonijā Ministru kabinetā godināja valsts pārvaldes darbiniekus, kurus augsti novērtējuši iedzīvotāji.
Valsts pārvaldē nodarbināto skaits līdz 2020. gadam ik gadu tiks samazināts par 2%, paredz otrdien Ministru kabinetā atbalstītais valsts pārvaldes reformu plāns.
Reformas valsts pārvaldē norit tik lēni, ka reizēm gribas visu mest pie malas, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē atzina Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Par valsts darbā strādājošo apmācību un būtisko, kas jāņem vērā, reformējot valsts pārvaldi, ar Valsts administrācijas skolas direktori Agitu Kalviņu sarunājas Guntars Gūte.
20. oktobrī Liepājas koncertzālē Lielais dzintars notiks pirmā sabiedrības vadītāju konference Celtspēja, uz kuru aicināta valsts pārvaldes iestāžu, kapitālsabiedrību, organizāciju un pašvaldību vidējā un augstākā līmeņa vadība. Par konferences tēmu ar vienu no tās lektorēm Ievu Kalvi sarunājas Romāns Meļņiks.