Čīles prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā uzvarējusī bijusī valsts vadītāja Mišele Bašlē, kas tomēr nav spējusi iegūt pietiekošu pārsvaru, lai izvairītos no balsojuma otrās kārtas.
Nabadzīgākās postpadomju republikas - Tadžikistānas - pilsoņi
trešdien nodos balsis par kādu no sešiem kandidātiem, kas pretendē
uz valsts prezidenta amatu. Tomēr nav ne mazāko šaubu, ka vēlēšanās
uzvarēs jau vairāk nekā divdesmit gadu valdījušais Emomali Rahmons,
kurš tādējādi iegūs iespēju vadīt valsti vismaz līdz 2020.
Saeimas opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputāte Iveta Grigule teju ik nedēļu dodas uz dažādām vietām visā Latvijā, pirms tam par to izziņojot dažādu radiostaciju reklāmas laidienos un internetā, lai tiktos ar potenciālajiem vēlētājiem un stāstītu par Saeimas aktualitātēm un raudzītu atbildēt uz ļaužu sasāpējušiem jautājumiem.
Gruzijā svētdien notikušajās prezidenta vēlēšanās pārliecinoši uzvarējis premjerministra Bidzinas Ivanišvili koalīcijas "Gruzijas sapnis" pārstāvis Giorgijs Margvelašvili, liecina aptaujas pie vēlēšanu iecirkņiem.
Kā liecina vēlēšanu komisijas dati pēc 99% nodoto balsu saskaitīšanas, ČSSD ieguvusi 20,5% balsu, lai gan pirms vēlēšanām tai tika prognozēti ap 25%. Otrajā vietā ir lauksaimniecības magnāta Andreja Babiša jaunizveidotā Neapmierināto pilsoņu akcija (ANO) ar 18,7% balsu, trešajā vietā ir Čehijas un Morāvijas komunistiskā partija (KSČM) ar 14,9% balsu.
Vācijā svētdien, 22.septembrī, notiek Bundestāga vēlēšanas, un, visticamāk, kanclerei Angelai Merkelei tajās izdosies saglabāt savu amatu uz trešo pilnvaru termiņu. Tomēr joprojām nav skaidrs, kas varētu kļūt par nākamajiem viņas vadīto konservatīvo koalīcijas partneriem.
Jaunizveidotā eiroskeptiķu partija svētdien gaidāmajās vēlēšanās varētu iekļūt Vācijas Bundestāgā, iedragājot kancleres Angelas Merkeles cerības saglabāt līdzšinējo valdošo centriski labējo koalīciju, liecina ceturtdien publicētie aptaujas rezultāti.